"Katrs jūk prātā savādāk," eksperti vērtē diennakti ilgušo Saeimas sēdi par valsts budžetu
Aptuveni diennakti no vietas ilga Saeimas deputātu debates par šā gada valsts budžetu. Vai šādu darba stilu var uzskatīt par efektīvu un pie cik kvalitatīva rezultāta esam tikuši, – "tv3.lv" aptaujā dažādu jomu ekspertus.
"Jāsaka tā – katrs jūk prātā savādāk, piedodiet par šādu izteikumu," parlamenta darba stilu vērtē politoloģe Ilga Kreituse. "Šāds gājiens man atgādina padomju laikus, kad bija komunistiskā darba trieciennieki, kuriem vajadzēja noteiktā laikā noaust noteiktus metrus auduma, un tad pie tā strādāja bez pārtraukuma."
"Mūsu Saeima šobrīd izskatās pēc komunistiskā darba triecienniekiem, kuriem nezin kāpēc par katru cenu šodien budžets bija jāpieņem. Tas nedara godu parlamentam un tas nerada pozitīvu iespaidu par mūsu deputātiem, it īpaši par Saeimas prezidiju kā loģiska darba organizētājiem."
"Šķiet, ka tas ir tāds lēts populisms un nekas vairāk. Un necieņa arī pret cilvēkiem – cik nopietni gan var uztvert dokumentu, par kuru balso 25. darba stundā bez pārtraukuma, un ticēt, ka tie cilvēki ir ar skaidru domāšanu brīdī, kad viņi to dara," vērtē Kreituse.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (VSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris atzīmē, ka nakts darbs jau nav nekas jauns: "Ir daudzas profesijas, kurās tas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa: naktīs cilvēkus operē, vada transportlīdzekļus utt. Tāpēc, no vienas puses – kāpēc gan ne."
"Domāju, ka šeit nav nekāda lielā starpība, ja ir tāda budžeta pieņemšanas kārtība, kāda mums Latvijā ir tradīcija, proti, ka ļaut opozīcijai parunāt un pēc tam vienalga pieņemt to, ko jau ir nolemts pieņemt, tad var budžetu pieņemt arī naktī," spriež Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis
"Kāda starpība – viņi var debatēt, piemēram, arī trīs dienas, bet galarezultātā nekāda liela atšķirība nebūs, tik daudz, ka noguruši kādu klausīties."
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdis Egils Baldzēns uzskata, ka šādā veidā nav iespējams pieņemt kvalitatīvu valsts budžetu. Viņš ar nožēlu secina, ka tā jau ir senāka prakse: "Jo tādā veidā tiek ierobežotas diskusijas, kuru derīgumu tomēr nevar noliegt. Man jau nav žēl, ka deputāti strādā arī 12 stundas, bet lai viņi tad strādā kvalitatīvi. Bet ne jau nu 24 stundas…"
"Man jāatzīst, ka tā nav jauna tradīcija, bet tā ir tradīcija, kuru vajadzētu lauzt."
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš: "Ja mēs gribam būtiski pārstrādāt kaut kādas budžeta sadaļas, to nav iespējams paveikt nakts laikā. Ja mēs runājam par nebūtisku korekciju vai kļūdu identificēšanu, tad, protams, tā var darīt."
"Es saprotu, ka deputāti steidzās, jo mēs esam ļoti iekavējuši ar budžetu, jo normāli tas bija jāpieņem jau pagājušajā gadā. Līdz ar to mēs atrodamies gadā, kurā varēs realizēt ļoti maz jaunu iniciatīvu, jo gads jau ir iesācies un reālajai budžeta izmantošanai vēl arī ir jāpaiet laikam."
Grauj parlamentāras demokrātijas pamatu
"Mums šobrīd Latvijā praktiskajā dzīvē tiek sagrauti parlamentārās republikas darbības pamatprincipi," atzīmē Kreituse.
"Reizēm Kariņš uzvedas kā ASV prezidents, kas vienlaicīgi ir gan prezidents gan valdības vadītājs un kura vārds ir pēdējais un galīgais," viņa salīdzina
"Kad tika paziņotas, ka budžets būs tāds kāds tas ir, un tas netiks mainīts, tajā brīdī parlaments kļuva par otršķirīgu mehānismu, kurā cilā rokas un balso par to, kas ir."
"No otras puses, varēja arī visas šīs debates nerīkot, jo tik un tā bija skaidrs, ka neko no tā, ko ir ierosinājis kāds ārpus Kariņa diktāta, nepieņems," vērtē Kreituse.
"Tā ir zināma izrādīšanās un tēlošana, ka parlaments kaut ko lemj. Šeit parlaments neko nelēma, vairāk nekā divdesmit stundas pavadīja trieciendarba režīmā, jau iepriekš zinot, kāds būs rezultāts. Tā ir tāda tēlotā demokrātija, kurai ar reālu demokrātisku darbību nav nekāda sakara."
Arī Keris atzīmē, ka būtībā parlaments ir likumdevējs un valdība ir izpildvara: "Bet ņemot vērā to, kā Latvijā tiek veidots budžeta projekts un kā tas tiek apstiprināts, šeit tas spēku samērs izskatās apgrieztā samēra proporcijā. Proti, ko valdība saka, tas parlamentam jebkurā gadījumā ir jāpilda. Un, no parlamentāras valsts pārvaldes viedokļa raugoties, pareizi tas gan nav."
"Parlamenta loma valsts budžeta jautājumā Latvijā pašlaik nav liela," vērtē Pūķis. "Tādā nozīmē, ka diezgan reti notiek notikumi, kas nav saskaņoti ar centrālo valdību.
"No otras puses, Latvijā brīvības pakāpe šajā jomā ir lielāka, ja salīdzinām, piemēram, ar Eiropas Parlamentu. Jo likumprojekti tiek sagatavoti Saeimas komisijās, visiem deputātiem ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus."
LPS padomnieks atzīmē, ka Valsts budžeta pieņemšana ir specifisks jautājums – ja budžetu parlaments noraida, valdība krīt, iestājas valdības krīze, jāveido jauna valdība. "Tāpēc baidoties no tā, ka jāveido jauna valdība, varbūt kāds prasīs arī ārkārtas vēlēšanas, parasti budžets tiek pieņemts tāds, kādu valdība to virza," viņš piebilst.
"Bet, ja runājam par kvalitatīvu budžetu, tas ir ļoti nosacīts jēdziens, jo ir ļoti daudz un dažādu interešu. Un varbūt arī valdības sastādītais budžets arī ir labāks," teic Pūķis.
"Parlaments jau vienmēr kaut ko nedaudz pielabo budžetā, bet ņemot vērā to, ka mums ir parlamentāra republika, būtu vēlams, ka parlamenta teikšana būtu augstāka nekā tas ir šodien, kad tā ir noplakusi. Gribētos lai parlaments vairāk iedziļinātos tajos jautājumos, ko valdība varbūt savās diskusijās nevarēja izdarīt. Īpaši tas attiecas uz jautājumiem par veselības aprūpi un izglītības nozari."
Eksperti: šis nav attīstības budžets
"Pieņemto šā gada valsts budžetu es sauktu par krīzes budžetu. Jo tas kas pašlaik notiek medicīnā, ir katastrofa – tur nevis krīze ir gaidāma, bet krīze ir iestājusies. Un nerodot risinājumu un visu laiku runāt par reformām… runā tie paši, kas četrus gadus nav šīs reformas realizējuši. Tā kā tur īsti ticība nav," spriež politoloģe Kreituse.
"Šo budžetu varētu raksturot šādi: armijai – viss ir kārtībā, ja neskaita, ka nozog 200 miljonus, bet pārējām nozarēm nebūt nav atbilstošs finasējums un tas nerada cilvēkiem pārliecību, ka būs labāk un ka nebūs šī katastrofālā situācija, kāda jau iestājusies medicīnā un gaidāma izglītības nozarē. Ja šādi turpināsies kā tagad un runās tikai par kaut kādām mistiskām reformām, var gadīties, ka septembrī puse no skolām būs bez pedagogiem."
"Zinot to, ka, piemēram, likumprojektā par budžetu katastrofāli trūka līdzekļu Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei, un no trūkstošajiem 220 miljoniem pievienoti tika tikai apmēram 11 miljoni, un pēc tam vēl tika paziņots, ka tagad visam nu gan vajadzētu būt kārtībā, jo, lūk, 11 miljonus taču vēl iedevām, tas tā mazliet bezkaunīgi un ciniski skan," uzsver Keris.
"Deputāti ir nobalsojuši par budžetu, kurā ir iekodēta veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanās. Cilvēkiem jau tā šobrīd ir daudz negatīvu emociju un es vēl negribu pieliet lieku eļļu ugunij, tāpēc stiprus vārdus nelietošu, bet to, ka veselības aprūpe šogad nepietiekamu valsts līdzekļu dēļ būs grūtāk sasniedzama, ar to diemžēl ir jārēķinās."
"Lai uzvarētu Saeimas vēlēšanās, visas partijas lielā mērā ļāvās populismam, līdz ar to tajos priekšvēlēšanu solījumos visi uzvedās tā, it kā mēs būtu labklājības valsts, piemēram, kā Skandināvijas valsts, kad mēs gribam visu – lielas algas, augstu sociālo atbalstu, tehnoloģiju attīstību, lai būtu ceļi utt. Un tas viss tiek solīts, atzīmē LPS padomnieks Pūķis.
"Bet tajā pašā laikā mums ir izveidota nodokļu sistēma, kas nekādā veidā to neatļauj, jo mēs esam to valstu vidū, kurām ir minimāli ieņēmumi no IKP. Mēs esam tajā nelielajā valstu grupā, kurā ieņēmumi ir zem30 % no IKP. Ja ņemam klāt vēl Eiropas fondus, tad varam pacelt šo rādītāju līdz 34% no IKP. Bet citas valstis, tādas kā, piemēram Vācija, ne tikai Skandināvijas valstis, tām ieņēmumu līmenis ir 45 – 55% no IKP, plus vēl pats kopprodukts ir augstāks.
"Mēs apsolām pirms vēlēšanām, ka mums viss būs tā kā labklājības valstīs, bet kad veidojam budžetu, mēs principā to visu nevaram izpildīt, un no tā arī rodas tas stress."
Ekonomists Bērziņš pieņemto valsts budžetu sauc vairāk par tehnisko budžetu, jo jaunā valdība tikai daļēji piedalījās šī budžeta projekta sagatavošanā – to sagatavojusi iepriekšējā valdība, jaunā valdība to tikai koriģēja.
"Valsts ekonomikai tas nozīmē to, ka būtiskas izmaiņas pret iepriekšējiem periodiem mēs šajā gadā nevaram gaidīt. Tagad tas lielais uzdevums būtu, ka steidzami ir jāsāk darbs pie nākamā gada budžeta, kurā iestrādāt visas labās idejas."
Baldzēns pieņemto šā gada budžetu sauc par izdzīvošanas budžetu, kas ir ļoti konservatīvs un balstīts ļoti piesardzīgās prognozēs. "Valsts parāds un budžeta deficīts nav vienīgās prioritātes valdībai. Domāju, ka mēs varējām jau šobrīd novirzīt papildus finansējumu veselības vai izglītības nozarei, negaidot gada vidu, kad par to tiks lemts, pārskatot budžetu," viņš rezumē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
