Viltus banku lapas, šoka zvani un pikšķerēšanas e-pasti – krāpnieki nemitīgi pielāgo savas metodes, un ik dienu Latvijā desmitiem cilvēku zaudē ievērojamas summas. Kādas ir jaunākās noziedznieku shēmas, un kā no tām pasargāties?
13,5 miljoni eiro – apmēram šāds apmērs ar naudu šogad vien ir izkrāpts no Latvijas iedzīvotājiem internetā. Diemžēl digitālas krāpniecības apjomi Latvijā turpina augt.
Policija ik nedēļu fiksē 30 līdz 60 gadījumu, kad cilvēki kļūst par krāpnieku upuriem. Paņēmieni ir gandrīz vieni un tie paši, tikai krāpnieki tos pielāgo aktuālajai situācijai, piemēram, nodokļu atmaksas laikam vai citiem notikumiem, un atkārtoti izmanto.
Oļegs Filatovs
Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks
Ja mēs salīdzinām ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem šajā pašā laikā, pieaugums varētu būt aptuveni par miljonu. Pats populārākais pašlaik ir tie šoka zvani, attiecīgi, ka saņem zvanu no nelaimē nonākuša tuvinieka; pikšķerēšana, ka saņem zvanu no viltus darbinieka. Tas šobrīd ir nedaudz pieaudzis, samazinās šī cita veida krāpšana, kā komplimentie e-pasti, viltus loterijas.
Četras lielākās bankas šogad novērsušas krāpniecības mēģinājumus vairāk nekā 14 tūkstošos gadījumu, pasargājot klientus no gandrīz astoņu miljonu eiro zaudējumiem.
Taču apmēram četros tūkstošos gadījumu krāpniekiem tomēr izdevies gūt virsroku – vidēji ik dienu tiek apkrāti 19 cilvēki un kopējie zaudējumi šobrīd jau tuvojas astoņiem miljoniem eiro.
Tā lieta, ko jebkurš var sev uzdot jautājumu – kāpēc šie cilvēki grib, lai es šo lēmumu pieņemu tagad, kāpēc šis nosacīti "booking.com" ir atsūtījis vēstuli, ja es pieci stundu laikā nedošu savus kredītkartes datus, tad viņi manu viesnīcas rezervāciju anulēs, kāpēc uz mani ir izdarīts šis laika spiediens? Nav jājūtas neērti, ja jums nauda ir faktiski izkrāpta, ir uzreiz jāzvana jūsu bankai un jāmēģina to darījumu apturēt, jo bankai ir iespēja sakontaktēties ar tām bankām, kas to naudu ir saņēmušas.
Lai stiprinātu sabiedrības kiberdrošību un noturību pret apdraudējumiem, kā arī izglītotu par kiberhigiēnu un digitālajām krāpniecības shēmām, šodien atklāta informatīvā kampaņa "Ož pēc shēmas!"
"Kampaņa stāsta par to, kā atšķirt īsto no viltotā, testā ir vairāki varianti, kur cilvēkam, ir jāizvēlas, kurš no atbilžu variantiem var būt īstais. Tad ir paroļu drošība, un pievērst uzmanību tam, ka vajadzīga divfaktoru vai vairāku faktoru autentifikācija, arī par mūsu ierīču drošību – par to, ka ierīces ir jāatjaunina, lai nebūtu ievainojamības, lai nebūtu caurumu," norāda CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.
Tāpat iedzīvotāji aicināti ne tikai kritiski vērtēt aizdomīgus piedāvājumus, bet arī izmantot praktiskus aizsardzības rīkus – piemēram, bezmaksas DNS ugunsmūri, kas pasargā no viltus banku lapām un citām krāpniecības kampaņām.
No 8. septembra pieejama arī vietne shemas.lv ar aktuālo informāciju un praktiskiem padomiem, bet Rīgā, Esplanādē, var klātienē iepazīties ar biežāk sastopamajām krāpniecības shēmām.
