KNAB veic kratīšanas Latvijas būvfirmās un pie vairākām valsts amatpersonām

Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone TV3 Ziņām atklāja, ka KP sadarbība ar KNAB otrdienas rītā īsteno procesuālas darbības desmit lielākajos Latvijas būvniecības uzņēmumos, ņemot vērā aizdomas par karteļa vienošanos.

Savukārt, kā liecina LNT Ziņu rīcībā esošā neoficiālā informācija, procesuālās darbības veiktas būvfirmās "Merks", "Abora", "Arčers", "Skonto Construction" un "Rere Group".

KNAB uzņēmumā "Rere Group" ieradies ap plkst.10.00.

"Mums tas bija liels pārsteigums," tā LNT Ziņām sacīja uzņēmuma "Rere Group" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboliņš un norādīja, ka viņam nav zināms, ar ko saistītas KNAB darbības.

Video: "Rere Group" valdes priekšsēdētājs sniedz komentārus

Savukārt "Merks" pārstāvis LNT Ziņām apliecināja, ka valsts iestāžu pārstāvji, iespējams, KNAB šobrīd atrodas pie uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa.

Būvfirmās "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks", "LNK Industries", "Velve", "Moduls Engineering" un "Binders" aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas "Merks" valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības "Merks". Arī būvfirmas "Abora" valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Savukārt būvfirmā "Arčers" aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums nevar patlaban atbildēt, vai tajā ir ieradušies KNAB darbinieki.

KNAB publiski izplatītā paziņojumā informē, ka KNAB kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā,  pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti,  kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laika posmā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Procesa virzītājam ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, šodien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju – desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu, informēja KNAB.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

KP un KNAB izsaka pateicību Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par sniegto atbalstu izmeklēšanas darbību veikšanā.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs. Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norāda, ka lielākie korupcijas riski ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi. Šādu lielu iepirkumu ietekme uz tautsaimniecību ir nopietna, un jādara viss, lai valsts un pašvaldību pasūtījumi notiktu korekti, taisnīgi un vienmēr uzvarētu labākais piedāvājums, nevis tas, kurš spēj, iespējams, sarunāt pasūtījuma iegūšanu.

Pētījumi liecina, ka korupcijas dēļ Latvijas tautsaimniecība katru gadu zaudē vairākus miljardus eiro. "Ja mums patiešām ir svarīgi, lai valsts attīstītos, lai budžetā būtu pietiekami daudz naudas mediķu un skolotāju algām, pensijām, sociālajiem pabalstiem, ceļu uzturēšanai, lai būtu godīga uzņēmējdarbība un konkurence, ir pienācis laiks rīkoties. Personīgi aicinu ikvienu iestāties par valsts un katra tās iedzīvotāja labklājību, neiesaistīties koruptīvās attiecībās un ziņot KNAB, ja jūsu rīcībā nonāk informācija par kādas amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās," norāda Straume.