Uz saturu

Ko latvietis cels svētku galdā? TV3 dodas skaidrot Āgenskalna tirgū

Svētki nav iedomājami bez bagātīgiem svētku galdiem, tomēr arvien vērojams, ka cilvēki tam pieiet daudz apzinīgāk. -Nepērk neko lieku. Kā mainījušies cilvēku pārtikas pirkšanas paradumi un vai tie likuši rūpīgāk pārdomāt, ko celt galdā.  Pircējus un tirgotājus par šiem jautājumiem izvaicāja TV3.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Āgenskalna tirgū valda sajūta, ka svētki ir tepat aiz stūra – tur šodien liela rosība, jo ikviens steidz iepirkt dažādus produktus. Cilvēki nesteidzīgi, bet mērķtiecīgi izvēlas gardumus, kas jau drīzumā rotās svētku galdus. Pārdevēja Valija stāsta, ka starp gatavošanos Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam ir liela starpība. "Uz Ziemassvētkiem gaļas izstrādājumi. Šodien vistas, cepeti, kājiņas, šķiņķīši. Uz vistas gaļu šodien vairāk ir," stāsta Valija.

Arī viņas pašas iepirkšanās paradumi ir mainījušies. Viņa stāsta, ka šobrīd mazāk gatavo svētkiem, arī mazāk ciemiņu tiek gaidīts. "Gribas vairāk atpūsties jau tomēr," atzīst pārdevēja.

Ziemassvētku nedēļa ir bijis kā ceļojums pa bagātīgi klātiem galdiem. Jaunais gads nāk ar vieglāku soli – vairāk smieklu un mazāku steigu pie plīts. Pircēja Nora stāsta, ka Jaunajā gadā cenšas nepārēsties. "Ir tās tradicionālās lietas, kas tiek sagādātas," viņa saka, piebilstot, ka viņasprāt, Jaunajā gadā galvenais uzsvars nav ēdiens, bet kopā būšana. "Ziemassvētkos visi jau tā ir saēdušies tos labumus, ka Jaungadā vairs negribas neko."

Cilvēki arvien vairāk vēlas pirkt gatavus ēdienus vai marinējumus, kurus atliek vien ielikt krāsnī, vai, ja ir iespēja, uzreiz likt galdā, tā pastāsta tirgotāja Lauma. "Cilvēki tiešām šobrīd iepērkas Jaunā gada svinībām. Lielākā daļa cilvēku grib kaut ko jau gandrīz gatavu – vēlas cepešus, iemarinētus steikus, iemarinētas filejiņas," viņa saka. Lauma pieļauj, ka cilvēki neplāno ilgsti stāvēt pie plīts un šmorēt.

Pēdējo gadu laikā mainījušies daudzu uzrunāto cilvēku pārtikas pirkšanas paradumi. Tas saistīts gan ar produktu cenām, gan vēlmi pirkt apzinīgāk – tik, cik nepieciešams. Ieva uzskata, ka cenas, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm un citām valstīm Eiropā, Latvijā ir pārāk augstas. Sevišķi, ja ņem vērā vidējos ienākumus. "Šogad es netaisos daudz gatavot, es plānoju uzvārīt tikai auksto gaļu, uzcept pīrāgus, varbūt kādu plātsmaizīti un braukt svinēt Jauno gadu uz lielu balli," saka Ieva.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr svētki daudziem ir arī par tradīcijām. Dažkārt pietiek ar pāris vienkāršiem ēdieniem, lai noskaņa būtu svinīga, jo galvenais ir kopā būšanas prieks. Kuplā lokā svinēti Ziemassvētki, un jau rīt –  Jaunais gads, tā stāsta Gunta.

Gunta

"Mēs piedomājam arī par svētkiem. Deviņiem ēdieniem jābūt. Tomēr veselīgāk. Vispār mēs esam tā paaudze, kura ar mazumiņu un dažādību var iztikt. Vairāk gatavo, ja tev mazāk naudiņas, nepērc kaut ko dārgu."

Arī plānošana kļūst par daļu no svētku tradīcijām, lai jaunais gads sāktos ar vieglumu un prieku. Signe stāsta, ka ir nogurusi no svētkiem. Jauno gadu gribētos sagaidīt draugu pulkā. "Ziemassvētki ir tādi ģimenes lokā svētki, bet Jauno gadu ar draugiem," viņa saka un atzīst, ka mazāk pērk ēdienu, vairāk izvērtē, cik daudz var apēst, lai nenāktos lieko izmest.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm