"Ko tālāk? Nav ne jausmas": cik iederīgi darba tirgū jūtas cilvēki ar invaliditāti?
Darba roku krīzes apstākļos uzņēmumi aizvien skaļāk runā par atvērtību dažādībai, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. To apliecina arī plašais uzņēmumu loks, kas pagājušajā nedēļā bija pārstāvēti darba iespēju festivālā "Visiem!". Tomēr pieredzes stāsti liecina, ka praksē cilvēkam ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir "cietā rieksta" uzdevums.
"Arī tad, ja darba devējs publiski pauž atvērtību dažādībai, ne vienmēr nozīmē, ka praksē tas arī notiek," teic Karīna Verdenhofa, kuras ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām.
"Piemēram, nereti ir dzirdēti gadījumi, kad cilvēks ar invaliditāti tiek pieņemts darbā, bet viņam tiek maksāta minimālā alga vai pat zem minimālās ar zemtekstu, ka tu taču saņem invaliditātes pabalstu. Respektīvi, cilvēks tiek izmantots kā lētais darbaspēks."
Bažas par meitas nākotni
Karīnas meita šobrīd mācās speciālajā skolā, ar kuras kvalitāti māte ir ļoti apmierināta: "Bet viens ir izglītības iespējas, cits jautājums – kā pēc tam atrast darbu." Sieviete atzīst, ka šis jautājums viņu pastāvīgi nodarbina, jo pastāv risks, ka bērnam darba tirgū nākotnē vieta neatrodas.
Viņasprāt, nav pietiekami plaši pieejama informācija par to, kur bērni ar īpašām vajadzībām var iegūt izglītību, ar ko pēc tam varētu startēt darba tirgū. Un otrs lielais jautājums ir par darba prakses iespējām jauniešiem ar invaliditāti.
"Ja es tagad pieteikšu bērnu praksei, skaidri norādot, ka bērnam ir noteiktas īpašas vajadzības, cik daudzi darba devēji man atsauksies?" – viņa retoriski vaicā. "Ja es to nenorādīšu, domāju, ka atsaucība būs krietni lielāka."
"Pakausī nemitīgi ir tā doma, ka man ir kaut kādā veidā jāspēj nodrošināt bērnam kvalitatīva nākotne. Tāpēc es ļoti iesaistu arī pārējos bērnus, veidojot apziņu, ka par māsu būs jārūpējas, vismaz jāpieskata."
"Visi baidās, ka paklupšu"
Oskaram, kurš ir pirmās grupas invalīds, ir jau lielāka darba meklēšanas pieredze, bet visur pagaidām sastapies ar atbildi "nē". Viņš teic, ka neizdodas tikt pat līdz darba intervijai.
"Uzzinot, ka esmu pirmās grupas invalīds, visi baidās, ka varu paklupt un nokrist, sasisties, salauzt kaut ko," stāsta puisis, kurš ir apguvis vairākas profesijas, tostarp ādas apstrādi un kokapstrādi.
Pirmo praksi Oskaram izdevies iegūt organizācijā "Apeirons", kur viņš darbojies Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) atbalsta pasākuma ietvaros un strādājis kā bibliotēkas arhīva šķirotājs, bet vēlāk skenējis dokumentus.
Bet, praksei noslēdzoties, Oskaram nekas cits neatlika, kā stāties bezdarbniekos, jo darbu neizdevās atrast. "Šodien man ir pēdējā diena bezdarbniekos, un tad statuss beidzas," teic Oskars. "Ko tālāk? Nav ne jausmas."
"Kādu gadu sēdēju mājās"
Gatis Preiss, kurš ir neredzīgs un ar dzirdes traucējumiem, pašlaik projekta ietvaros darbojas "Apeironā". Taču projekts turpināsies tikai līdz Jāņiem. Un par turpmākajām darba gaitām viņam pagaidām konkrētāku plānu nav.
Līdz tam Gatis astoņus gadus strādāja Liepājas neredzīgo biedrībā, kā pats saka, "nedaudz caur pazīšanos". Pēc tam pārcēlās uz dzīvi Pierīgā. Pēc gada, ko izmantoja mācībām, nonāca bezdarbniekos.
"Viņi man spieda virsū tās dienasgrāmatas, ka ir jāiet meklēt darbu, bet man šajā ziņā nekas tur neveicās un tad es izstājos no bezdarbniekiem, un kādu gadu sēdēju mājās," skaidro Gatis.
Pēdējā gada laikā "Apeironā" viņš veic mājaslapas administratora pienākumus. Darbs pamatā notiek attālināti, birojā jāierodas vien atsevišķas reizes. Gatis atzīmē, ka saistībā ar darbu valsts viņam apmaksājusi divu iekārtu iegādi – īpašas funkcionalitātes displeju, kā arī rakstzīmju atpazīšanas skeneri.
Runājot par iespējamo darba meklēšanu pēc Jāņiem, kad beigsies "Apeirona" projekts, Gatis skaidro, ka apzinās problēmas, kas ir saistītas ar patstāvīgu nokļūšanu līdz darbavietai, kā pats smej, Rīgā viņš negribētu "kļūt par pašnāvnieku".
Vienlaikus arī turpmākās darba iespējas viņš saista ar attālinātu darbu, kas kopš pandēmijas daudzviet kļuvis krietni reālāk.
"Atkarīgs arī no paša – vai un ko grib"
Kopš 2019. gada "Apeironā" ir nodarbināts arī ratiņnieks Voldemārs Lapa. Pēc arodskolas viņš šajā organizācijā sāka strādāt kā brīvprātīgais, bet turpmākos gadus ir bijis iesaistīts trīs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektos.
"Kad projekts noslēgsies, iespējams, turpināšu darboties kā brīvprātīgais "Apeironā," spriež Voldemārs. "Nezinu, vai NVA man piedāvās kaut ko, redzēs."
Viņš pieļauj, ka varētu mēģināt kādu darbu uzņēmumā "Narvesen", jo, viņaprāt, uzņēmums esot saprotošs. "Es runāju ar viņiem jau pagājušajā gadā un vaicāju, vai viņiem ir vides pieejamība. Viņi teica, ka ir viss pielāgots."
Stāstot, kādus darbu var darīt, Voldemārs skaidro, ka apguvis mājkalpotāja un grāmatu iesējēja arodus. Bet praksē ir strādājis ar dokumentu skenēšanu "Apeironā". Tiesa no šiem pienākumiem viņš organizācijā izaudzis līdz žurnālistam un ir sācis veidot arī raidījumu.
"Ir jau atkarīgs arī no paša cilvēka, vai un ko viņš grib. Un ja viņš grib arī kaut ko sasniegt, tad viņš sasniegs un atradīs darbu. Bet kopumā, protams ir ļoti grūti atrast darbu cilvēkam ar invaliditāti."
"Cik redzu, darbojoties "Apeironā", daudziem cilvēkiem ar invaliditāti darbu atrast ir grūti. Bet uzskatu, ka ir tikai jāmeklē. Esmu optimists šajā jautājumā," viņš uzsver.
Voldemārs uzskata, ka problēma ir tajā, ka darba devēji nav pietiekami sagatavoti saskarsmei un komunikācijai ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības. Viņi īsti nezinot, kā runāt ar tādiem cilvēkiem un neizprot, kādas ir viņu spējas.
Ko rāda skaitļi
Uz šā gada 31. martu NVA uzskaitē bija 7440 bezdarbnieku ar invaliditāti, kas ir 13,8 procenti visu reģistrēto darba meklētāju.
Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos darbā iekārtojās 3071 cilvēks ar invaliditāti.
Kā secina NVA speciālisti, reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir labs potenciāls, lai iekļautos darba tirgū. Vairākums šo cilvēku, saņemot minimālu atbalstu un palīdzību, ir spējīgi veikt profesionālos pienākumus.
Aģentūras pieredze arī liecinot, ka cilvēki ar dažādiem invaliditātes veidiem ir spējīgi strādāt dažādās profesionālās jomās un statusā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
