Valsts kontrole beidzot publicējusi revīziju par tā saukto kokrūpnieku lietu. Tajā secināts, ka Zemkopības ministrijas rosinātais atbalsts meža nozarei bijis nepamatos un šī iemesla dēļ Latvijas valsts mežiem secen gājuši teju 50 miljoni eiro.
"Latvijas valsts meži" ir viens no nozīmīgākajiem valsts uzņēmumiem. Tas apsaimnieko valsts mežus 1,27 miljardu eiro vērtībā, taču Valsts kontrole uzņēmuma pārvaldībā konstatējusi virkni trūkumu. Viens no tiem ir saistīts ar uzņēmuma dividenžu jeb peļņas plānošanu. Piemēram, pērnā gada beigās uzņēmuma kontos glabājušies vairāk nekā 130 miljoni eiro, kurus būtu varējis ieskaitīt valsts budžetā, dažādu prioritāšu īstenošanai, taču tas darīts netiek un Zemkopības ministrijai tas būtu jānovērš.
Šai naudai, šiem 130 miljoniem nav iezīmēts nekāds rīcības scenārijs, ne stratēģijā, ne kādos finanšu plānos, nekur citur. Ne arī kapitāla daļa turētājs, atstājot nesadalīto peļņu, nav norādījis kādam mērķim tad šo peļņu izlietot. Valsts meži nevar būt krājkase vai kabata, kur vienkārši stāv nauda, kuru paņemt kaut kādām vajadzībām. Tā tam procesam nebūtu jānotiek.
Valsts kontrole savā revīzijā pievērsās arī tā sauktajai "kokrūpnieku lietai". Tas saistīts ar valdības 2023. gadā lēmumu nākt talkā nozarei, lai toreizējo tirgus svārstību laikā uzņēmums "Latvijas Valsts meži" samazinātu zāģbaļķu cenas atsevišķiem komersantiem. Valsts kontrole secina – krīze nozarē nav bijusi, līdz ar to atbalstu sniegt pamata nebija. Taču ar šādu ministru kabineta apstiprinātu atbalstu "Latvijas valsts mežiem" secen gājuši teju 50 miljoni eiro.
"Kas šeit bija un, kas šeit noteikti nebija. Šeit noteikti nebija atbalsts nozarei, bet konkrētiem uzņēmumiem. Šeit noteikti mēs nerunājām par krīzi ne nozarē, ne konkrētajos uzņēmumus, bet mēs pilnīgi noteikti runājām par ieņēmumu samazinājumu un zaudējums radošu rīcību "Latvijas valsts mežiem"," skaidro valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), kurš šīs lietas dēļ tika no amata atstādināts, gan neuzskata, ka šī iemesla dēļ Latvijas valsts mežiem būtu radušies zaudējumiem. Un viņš arī pauž, par šo atbalstu atbildība jāuzņemas visai valdībai, ne tikai viņam.
Šeit tad politiskā atbildība ir jāuzņemas arī Tieslietu ministrei par to, ka viņa divas reizes akceptēja bez iebildumiem, Finanšu ministrija akceptēja, zinot, ka būs ienākumu samazinājums un visbeidzot premjere, kura ielika darba kārtībā.
Jāatgādina, ka saistība ar šo lietu Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas saistīts ar iespējamu prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem. Šajā lietā ir 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess, to skaitā arī no amata atstādinātais zemkopības ministrs Armands Krauze. Ģenerālprokurors Armīns Meisters ceturtdien pauda – Valsts kontroles revīzijas secinājumi vēlreiz apliecina, ka šis atbalsts nebija ne tiesisks, ne vajadzīgs.
"Viens no veidiem, kā prokuratūra var iestāties valsts interesēs un panākt zaudējumu atlīdzību, ir vērsties ar prasības pieteikumu tiesā. Šādu iespēju mēs neizslēdzam. Ja prokurors saskatīs šādu tiesas perspektīvu un iespēju zaudējums piedzīt arī prasības pieteikumu ietvaros, vēršoties tiesā, prokuratūra to izmantos," norāda Meistars.
Tikmēr Viktors Valainis (ZZS), kurš šobrīd pilda ne tika Ekonomikas, bet arī zemkopības ministra pienākumus, kamēr notiek procesuālās darbības un izmeklēšana, šodien lēma no amata atstādināt ministrijas Valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu pret kuru arī kokrūpnieku lietā ir sākts kriminālprocess. Tāpat Valainis uzdevis, ka ministrijai līdz 1. jūlijam ir jāveic virkni darbību, lai uzlabotu "Latvijas valsts mežu" pārvaldību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
