Spēja prognozēt saslimšanas un tam pieskaņota medicīnas sistēma, ilgdzīvošana, cilvēku mākslīgo orgānu ražošana un mikročipi, kas ievietoti ķermenī. Tas viss un vēl vairāk raksturo nākotni medicīnas jomā. Arī Latvija virzās nākotnes medicīnas virzienā, tiesa, vajadzību ir daudz, taču nozares pārstāvji neredz, ka prioritāšu augšgalā valstī būtu arī inovācijas. Cik ļoti atpaliksim, ja paliksim tur, kur esam šobrīd?
Trešajā "Kolektīvais saprāts" sērijā tā vadītāji žurnālists Jānis Krēvics un mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš pievēršas nākotnes medicīnai. Nākotnē cilvēki dzīvos arvien ilgāk un arvien lielāku mūža daļu varēs pavadīt pilnvērtīgi un pie labas veselības – tāds ir mūsdienu medicīnas mērķis. Ja vēl pirms pāris gadiem neārstējamu slimību novēršanā vakcīna izklausījās pēc zinātniskās fantastikas, Covid-19 pandēmija procesu strauji paātrināja – pērnā gada nogalē noslēdzās pirmais klīnisko pētījumu posms personalizētām vakcīnām pret vēzi.
Taču RNS vakcīnas pret vēzi ir tikai viens no virzieniem, kas jau drīzumā varētu ievērojami ietekmēt veselības aprūpi. Nozares pārstāvji izceļ mākslīgo intelektu, gēnu inženieriju un digitalizāciju. Tas viss atvieglos ne vien ārstniecības procesu, tostarp līdzēs paredzēt slimības, bet arī palīdzēs izdarīt labākus, informētākus lēmumus.
Tāpat veselības uzraudzība un diagnostika kļūs arvien pieejamāka katram cilvēkam un mājas apstākļos. To neizbēgamu dara pacientu skaita pieaugums, bet ārstu trūkums. Savukārt, arvien vairāk paļaujoties uz tehnoloģijām, sabiedrībai būs arī nepieciešams risināt morāles dabas jautājumus.
Arī Latvija vēlētos sniegt savu artavu nākotnes medicīnas attīstībā. Šajā ziņā vajadzību ir daudz, taču, kā atzīst nozare, īsti nav redzams, ka inovācijas būtu prioritāšu augšgalā. Tajā pašā laikā uzteicama ir Veselības ministrija, kas uzsākusi digitālās veselības stratēģijas izveidi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Inovācijas veselības nozarē nenotiek tik ātri, cik gribētos. Nozare ir konservatīva, un tam ir labs iemesls. Mēs rūpējamies par cilvēku dzīvībām, mums ir jāizvērtē, vai intervence, kas tiek "piedzemdēta", ir vai nav vērtīga. Tur ir jāveic klīniskie pētījumi, tur vajag naudu, un tas prasa laiku," atzīst Digitālās Veselības biedrības valdes priekšsēdētājs, "Vigo Health" vadītājs Kristaps Krafte.
Kas no jau pasaulē pieejamās nākotnes medicīnas tiek izmantots Latvijā? Kas būs mūsu medicīnas nākotne? Cik ļoti atpaliksim, ja paliksim tur, kur esam šobrīd? Uz šiem un citiem jautājumiem raidījuma vadītāji meklēs atbildes kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, mikrobiologs un pētnieks Kārlis Rācenis un citi nozares eksperti. Projektu "Kolektīvais saprāts" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kolektīvais saprāts" saturu atbild producentu grupa SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2022
