"Kopā pavadītais laiks ir dārgāks par jebkuru naudu." Saruna ar pansionāta "Mežciems" brīvprātīgo

LNT raidījums "900 sekundes" pansionātā "Mežciems" viesojās sestdien. Kā jau ierasts, seniori tad spēlēja boči. Spēles dalībnieki šeit parasti dalās divās komandās, katrā pa diviem spēlētājiem. Dažkārt spēle risinās mierīgi, bet citkārt konkurence kļūst asāka.

Pansionāta "Mežciems" iemītnieks Valdis norāda, ka šis ir veids, kā pansionāta iemītnieki var pavadīt laiku aktīvi.

"Svarīgi ir tāpēc, ka tad savācas kopā, parunā, apsmejas, tas ir svarīgi. Ja nebūtu nekā tāda, tad cilvēki gulētu katrs savā istabā un neko nedarītu," saka Valdis.

Spēles gaitas uzraugs un arī tiesnesis jau trešo gadu nemainīgi ir Indra Lodziņa. Viņa ir brīvprātīgā darba veicēja, Indra tik ļoti aizrāvusies ar šo aktivitāti, ka vairākus simtus vērtās bočes spēles profesionālās bumbas ir nopirkusi par saviem līdzekļiem.

"Es vienmēr esmu labi sapratusies ar vecākiem cilvēkiem, man vienmēr ir interesējis ar viņiem parunāties," saka Indra.

Indra stāsta, ka jau ilgāku laiku bija domājusi par brīvprātīgo darbu, līdz vienā dienā sasparojās un atnāca pieteikties. Kopš tā laikā jau aizritējuši vairāk nekā divi gadi. Viņa norāda, ka izbauda katru mirkli, ko šeit pavada.

Pansionāta pārstāvji šajā gadā pieteica Indru gada brīvprātīgā titulam. Indra iekļuvusi nominantu sarakstā.

"Ļoti pateicīga jūtos par izrādīto godu, bet, nākot šeit, tādu uzmanību noteikti nemeklēju," saka Indra.

Brīvprātīgie ir nenovērtēts resurss, norāda pansionāta darbinieks Vilnis Gricaičuks. "Ļoti dažādi ir, – ir jaunieši, ir vecākā gada gājuma cilvēki," saka Vilnis.

Tai pat laikā ar brīvprātīgo darbu nākas aizpildīt speciālistu asistentu neesamību Latvijā.

"Sociālās aprūpes centros, ne tikai Rīgas, bet vispār Latvijā, asistenti kā tādi nav plānoti, kā tas ir ārvalstīs. Tātad brīvprātīgais darbs ir visai minimalizēts, un tad tieši šajā jomā brīvprātīgie asistenti nāk," norāda sociālais rehabilitētājs Vilnis Gricaičuks.

Pansionātos ir simtiem nevarīgu senioru, kuri garas stundas pavada vienmulībā, liela daļa pat nevar pamest gultu vai lasīt grāmatu. Tāpēc brīvprātīgie, kuri ierodas un parunājas ar viņiem vai palasa priekšā grāmatu, ir dārgāki par jebkuru naudas summu.