Uz saturu

Krīze vēl nav sākusies, bet pie slimnīcām jau rindas. Eksperti spriež par veselības nozares izaicinājumiem

Veselības aprūpei atvēlētais finansējums Latvijā joprojām ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, un tas ietekmē gan ikdienas vajadzību nodrošināšanu, gan attīstības plānošanu. Par ilgtermiņa izaicinājumiem veselības aprūpei ierobežota finansējuma apstākļos šodien spriedīs eksperti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsver veselības aprūpes sistēmas nozīmību valsts kopējā drošībā. Ābols uzsvēra, ka "katra cilvēka un katra jaundzimušā veselība ir ļoti, ļoti svarīga", jo tā ietekmē gan valsts demogrāfisko attīstību, gan ekonomisko drošību. Veselības sistēma, līdzīgi kā armija, ir jāgatavo krīzēm, taču atšķirībā no aizsardzības sektora veselības aprūpei bieži trūkst nepieciešamā finansējuma.

Latvija saskaras ar būtisku veselības aprūpes finansējuma deficītu, kas tieši ietekmē iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti. "Mēs esam vienā no pēdējām vietām gandrīz visos veselības rādītājos," norāda Marāne, uzsverot, ka naudas trūkums nedrīkst kļūt par normu. OECD dati rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir par 20 gadiem mazāk veselīgi dzīves gadi nekā, piemēram, Zviedrijā, un valsts ir līdere pēc pašziņotās invaliditātes rādītājiem.

Pandēmija izgaismoja veselības sistēmas nepietiekamību – Latvijai nācās ieviest striktākus ierobežojumus nekā citām valstīm, jo nebija pietiekamu rezerves kapacitāšu. Ābols atzīst: "Zviedrija varēja būt liberālāka, jo viņiem bija slimnīcu gultas, resursi." Šis piemērs parāda, ka nepietiekami ieguldījumi miera laikā samazina spēju reaģēt krīzes situācijās.

Tiek izstrādāti nozīmīgi stratēģiskie dokumenti – onkoloģijā, sirds veselībā, mātes un bērna aprūpē. Tomēr, kā norāda Marāne, "ja šiem plāniem nebūs atbilstošā finansējuma, tad šis plāns paliks vienkārši uz papīra." Tādēļ svarīgi, lai budžeta plānošanā šie virzieni tiktu arī reāli nofinansēti.

Ābols uzsver, ka pat tad, ja budžets paliek nemainīgs, reālais ieguvums samazinās inflācijas un augošo izmaksu dēļ. "Strādājot slimnīcā, tas pilnīgi skaidri redzams," viņš norāda. Tādēļ aicinājums ir ne tikai uzturēt esošo finansējumu, bet arī to palielināt, lai veselības aprūpes sistēma būtu spējīga reaģēt krīzēs un nodrošināt iedzīvotāju labklājību arī ikdienā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm