Labklājības ministrija iecerējusi slēgt vienu no Kapseļu ielas bērnunama ēkām

Kapseļu ielas bērnunamā kopumā dzīvo 30 bērni ar dažāda rakstura traucējumiem. 18 no tiem dzīvo Kapseļu ielas 31. namā, savukārt 12 pilnībā aprūpējami un guloši bērni dzīvo Kapseļu ielas 18. namā. Labklājības ministrija iecerējusi šo ēku slēgt un bērnus pārvietot uz citām institūcijām.

Lai spriestu par situāciju Kapseļu ielā, trešdien šis jautājums tika apspriests atbildīgajā Saeimas komisijā. Labklājības ministrija skaidro, ka bērni necietīšot.

"Tas viss ir jāskatās lielā plāna kontekstā, kur šīs te Latvijas valsts saistības pret naudas devējiem ir valsts finansēto vietu skaitu samazināt par 1000, beidzoties projektam. Tas nav tā, ka tagad bērnus pārvietos kā "tumbačkas", tā tas nav un nekādā veidā nebūs," teic Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Otrs iemesls – šī ēkā neesot droša. "Pats bīstamākais fakts, kas dara mūs uzmanīgus, ir 2018. gada atzinums, ka otrajā stāvā ir vērojamas pārseguma līmeņa svārstības, līdz ar to mums ir jātiek skaidrībā, jo šeit tomēr mēs labi saprotam, ka risks pastāv," norāda Labklājības ministrija Sociālo pakalpojumu un sociālā darba attīstības nodaļas vadītājs Aldis Dūdiņš.

Tomēr deputātus ministrijas skaidrojums nepārliecināja. "Jūs šobrīd ar dažādu mahināciju palīdzību mēģināt slēgt to, lai panāktu sev vēlamo rezultātu skaitļos. Protams, matemātika ir nepielūdzama, par šo naudu ir jāatskaitās. Es gribētu redzēt, kas ir izdarīts, nevis kā jūs šobrīd mēģināt izvingroties ar dažādu būvinspekciju palīdzību, ka ir bīstami. Ko jūs darījāt – jūs šīs mājas uzlabojāt, skatījāties?" vaicā Saeimas deputāte Anda Čakša (JV).

Deinstitucionalizācijas plāns cita starpā paredz vēsturiski izveidojušos bērnunamus padarīt ģimenes videi pietuvinātus. Sevišķi šeit runa ir par institūcijām, kurās dzīvo pieaugušie un bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Deinstitucionalizācijas process tika uzsākts 2015. gadā, un no Eiropas fondiem Latvijai šim mērķim piešķirts aptuveni 91 miljons eiro. Deputāti neizslēdz, ka rosinājums slēgt Kapseļu ielas namu radies, lai formāli pildītu Eiropas prasību par reformu veikšanu.

"Šobrīd tā izskatās, ka nauda, kas ir no 2015. gada. Es domāju, ka liela daļa tās naudas ir notrallināta, un šobrīd mēs gribam bīdīt skaitļus, lai tie sakristu ar to, ko prasa Eiropas Komisija, lai tie skaitļi uz papīra sakristu," saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

20 Kapseļu ielas bērniem vecāku nav, savukārt pārējos vecāki nodevuši aprūpē, un diemžēl lielākajā daļā gadījumu par savām atvasēm vairs neliekas ne zinis. Bērni abās ēkās dzīvo īpaši pielāgotos apstākļos – ģimenei, mājām pietuvinātos dzīvokļos – pa četriem pieciem bērniem vienā dzīvoklī. Tādā veidā spējot nodrošināt individuālu pieeju katram bērnam. Un rezultāti esot – vēl pirms diviem gadiem Kapseļu ielas bērniem ģimene bija tāls un nepiepildāms sapnis – tagad pēdējo divu gadu laikā ģimenes atraduši 13 bērni, kuri iepriekš nespēja par sevi parūpēties.

"Viens bērns mums dosies piektdien mājās. Ja pirms diviem gadiem viņš pats negāja ne mazgāties, ne uz labierīcībām, viss notika pamperā, nepagāja ne gads, šis bērns ir sasniedzis šo līmeni, ka viņš dara visu pats. Caur individuālo aprūpi esam veicinājuši, lai šie bērni būtu pēc iespējas neatkarīgāki un patstāvīgāki," teic valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" vadītāja Ilze Dzene.

Aprūpes centra vadītāja ir satraukta, – pārvešana no vienas institūcijas uz otru vēl vairāk traumēs šos bērnus, kurus jau tā dzīve nav lutinājusi. Otrs – arī Eiropas vadlīnijas nosaka, ka šādi bērni nedrīkst dzīvot vairāk par četriem līdz pieciem cilvēkiem vienā grupā. Bet lielās institūcijās šādu skaitu nodrošināt nav iespējams. Līdz ar to arī ne individuālu pieeju – tikai primitīvu apkopšanu.

"Ir jāņem, protams, vērā valsts ekonomiskais stāvoklis, bet valsts ekonomiskais stāvoklis jāskatās tādā plānā, ja mēs iedosim šiem cilvēkiem neatkarību, viņiem nākotnē nevajadzēs tādu atbalstu, kāds ir lielajos valsts aprūpes centros. Jā, šīs mazās institūcijas nav ekonomiski izdevīgas, bet mums ir sabiedrības daļa. Mums ir jānes šīs rūpes, un, ja tas maksā dārgi, nu tad tas arī maksās dārgi," vērš uzmanību valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" vadītāja.

Vienlaikus arī ministrijas arguments par ēkas drošību neesot īsti korekts. Labklājības ministrijas pārvaldītais apsaimniekotājs – "Šampētera Nams", kas atklājis ēkā bīstamību, iepriekš nekādus drošības riskus nesaskatīja.

"Es jautāju, vai šajā mājā var uzturēties, un man šādas atbildes nebija, ka tā ir bīstama. Tajā brīdī es saņēmu atbildi, ka māja nav bīstama, tā ir apdzīvojama, ekspluatējama," saka Dzene.

Saeimas atbildīgā komisija uzdevusi Labklājības ministrijai iepazīstināt ar deinstitucionalizācijas projektam atvēlētās Eiropas naudas izlietojumu un uzrādīt konkrētu pamatojumu ar faktiem, kas apliecinātu Kapseļu ielas 18. nama slēgšanas nepieciešamību.