Latgalē joprojām zemākā vakcinācijas aptvere; tiek meklēti jauni risinājumi

Par to, ka vakcinācijas aptverē īpaša uzmanība būtu jāvelta Latgales reģionam, runā jau kopš plašās vakcinācijas sākuma, kad Latvijas austrumu novads sāka atpalikt potēšanās tempā no citiem reģioniem.

Lai gan pēdējās nedēļās Latgales iedzīvotāji ir manāmi sarosījušies, joprojām tikai Latgales pašvaldībās nevienā pašā vietvarā potēto iedzīvotāju skaits vēl nepārsniedz 60%. Vēl vairāk – Rēzeknes novads ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kur joprojām nav vakcinēta pat puse iedzīvotāju.

"Lielākoties tiek dzirdēts, ka ar mani jau tas nenotiks. Es esmu spēcīgs, ir imunitāte, es tur ķiplokus lietošu. Es parasti viņiem saku – tas ir ļoti labi. Tad saka, ka es tur lasīju, ka sačipos, pēc potes nomirs," par iedzīvotāju atrunām stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas ārsts Jāzeps Korsaks.

Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils komitejas locekle Marina Pučka norāda, ka visbiežāk nākas dzirdēt, ka cilvēkiem ir bail: "Bieži vien mēs saskaramies ar to, ka es baidos, nezinu, es dzirdēju. Bet diemžēl reti cilvēki lasa tos zinātnisko rakstus, kur tieši ir pateikts, kā pareizi rīkoties, kāpēc vajag tieši tā."

Pēc ekspertu domām, uzrunāt latgaliešus vakcinēties būtu nepieciešams vairāk individuāli. Apsverama arī ģimenes ārstu un mediķu izglītošana, lai tie labāk spētu pārliecināt nevakcinētos, kā arī argumentēt par šaubu nepamatotību. Mediķi arī novērojuši, ka palīdz pieredzes stāsti, gan pozitīvie, gan traģiskie.

Ārsti arī atzīst, – Latgales slimnīcās ir vērojams, ka tieši krievvalodīgajiem zināšanas par vīrusu un arī vakcināciju ir zemākas. Tādēļ vietējie mediķi pārliecināti, ja ne visus, tad vismaz kādu daļu iedzīvotāju varētu palīdzēt sasniegt un, iespējams, pat pārliecināt par vakcināciju, ja informācija par to būtu pieejama viņiem labāk saprotamā valodā.

"Būs vienmēr kaut kāds procents, kas nemūžam nepotēsies, viņi domā par kaut kādu čipošanu, ar viņiem diskutēt būs visgrūtāk. Bet tiešām ir tā daļa, kurai informācijas kultūra ir krievu valodā, varbūt ar viņu tiešām ir jāparunā krievu valodā no valsts puses," pārliecināts ir Rēzeknes slimnīca ārsts Konstantīns Ščerbakovs.

Jāatgādina, ka par krievu valodas izmantošanu informēšanā par vakcināciju no valsts puses jau ilgstoši ir karstu diskusiju objekts. Tikmēr, piemēram, Rēzekne lēmusi pie darba ķerties pati –  drīzumā pilsēta plāno izdot informatīvo avīzi gan latviski, gan krieviski, cerot šādi sasniegt jaunas iedzīvotāju grupas, lai mudinātu tās vakcinēties.