Latvija demogrāfiskajā "bedrē": šogad sagaidāms jauns dzimstības antirekords

Pirms trim dienām Ivija un Normunds Krauzes sagaidīja meitiņu. Mazulīte ir otrais bērniņš ģimenē, un mājās mazo māsu ļoti gaida brālis.

"Vienmēr esmu domājusi, ka man būs divi bērni. Lai ir brālītis un māsiņa, viss piepildījās. Par trešo neteikšu, ka nē, ja būs lemts, tad jā," saka Ivija.

Draugu lokā visiem ir divi vai pat trīs un četri bērni. Pat par spīti ekonomiskajiem apstākļiem, arī pašiem gribas veidot kuplāku ģimeni.

"Salīdzinājumā ar citām valstīm, protams, grūtāk finansiālu apstākļu dēļ. Bet arī šeit nemaz tik grūti nav audzināt divus, trīs bērnus, ja abi vecāki saprātīgi, strādā ne gluži zemāk atalgotu darbu un skatās nākotnē, lai pelnītu savai ģimenei," norāda Normunds.

Taču ne visi Latvijas iedzīvotāji ir noskaņoti tik optimistiski. Dzimstības lejupslīde turpinās, un šogad atkal sasniegsim vēsturiski zemāko līmeni.

"Ja pērn teicām, ka kaut kas tāds nav redzēts un ir zemākā dzimstība, tad ne. Ar diezgan lielu pārliecību varam teikt, ka šā gada situācija būs vēl sliktāka," vērš uzmanību Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova.

Statistika liecina, ka pakāpeniska lejupslīde aizsākās 2017. gadā un tik turpina sarukt. Sešu gadu laikā tā varētu samazināties par gandrīz 30%.

Diemžēl šī tendence saglabāsies arī nākamajās desmitgadēs, kad dzimušo skaits gadā nepārsniegs  10 000.

"Fundamentālā ietekme ir tāda, ka mēs redzam, ka samazinās jauno cilvēku skaits reproduktīvā vecumā. Kas ir tēvi un mātes, viņi dzimuši 1990. gadu "bedrē", un viņu skaits ir krietni zemāks," norāda LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Turklāt ģimenes izjūt zināmu nedrošību, kas saistīta ne tikai ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, bet arī ekonomisko stāvokli valstī, veselības aprūpes pieejamību, kā arī bērnu izglītību.

"Protams, tam būs tālejošas sekas. Tas ietekmēs izglītības sistēmu, samazinās bērnudārznieku skaitu, tad skolēnu. Tad var just, ka darba tirgū mazāk cilvēku. Jau tagad to jūtam, ka ienāk mazāk nekā aiziet pensijā. Mazākam cilvēku skaitam būs jāuztur infrastruktūra," skaidro Hermanis.

Kā norāda eksperts, kopējo situāciju varētu izlīdzināt, ja katrai sievietei būtu trīs bērni. Tas nozīmē, ka valstij un pašvaldībām būtu jārada atbalstošāki apstākļi daudzbērnu ģimenēm.