Latvijā ir 42 000 alimentu nemaksātāji – Valsts kontrole meklē risinājumus parādu atgūšanai

Latvijā ir 42 000 alimentu nemaksātāji, kuri ir parādā valstij par savu bērnu uzturēšanu. Lai arī pastāv dažādi piespiedu veidi,  kā no parādniekiem šo naudu valsts cenšas atgūt, līdz šim tas nav nesis ievērojamus augļus.

Daudzu gadu garumā uzkrātais kopējais alimentu nemaksātāju parāds valstij jau pārsniedz pusmiljardu eiro. Līdz ar to šobrīd sanāk, ka katram uzturlīdzekļu parādniekam pret valsti ir saistības gandrīz 14 000 eiro apmērā.

Ik gadu bērnu uzturēšanai alimentu nemaksātāju vietā valsts atvēl aptuveni 56 miljonus eiro, tajā pašā laikā – no parādniekiem atgūt izdodas vien daļu – ap 17 miljoniem. Tas nozīmē, ka parādu slogs turpina pieaugt, un Valsts kontrole šobrīd vērtē, kāpēc esošie piedziņas mehānismi nav pietiekami efektīvi un kāpēc daļa parādnieku savas saistības nepilda.

"Primāri tas ir darāms vecākiem, un tikai tad, kad vecāki to nedara, valsts iekāpj viņu kurpēs un to izpilda. Bet svarīgi, lai ir tas mehānisms, tajā gadījumā valsts pret to vecāku, kas nepilda šo pienākumu, arī atgūtu šos līdzekļus. Pretējā gadījumā sabiedrība uztur lielu daļu bērnu. Tas, ko mēs redzam pēc sākotnējiem cipariem: katrs desmitais bērns tiek uzturēts no nodokļu maksātāju kopējiem līdzekļiem," saka Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.

Valsts ik gadu arī pakāpeniski palielina uzturlīdzekļos izmaksājamo summu par bērniem līdz 21 gada vecumam.

Tieslietu ministrija skaidro, ka ik gadu tiek meklēti veidi, kā disciplinēt alimentu nemaksātājus. Uz vienu daļu labi iedarbojas dažādi ierobežojumi un viņi pēkšņi ir gatavi sākt maksāt uzturlīdzekļus.

"Uz vienu grupu ļoti efektīvi darbojas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību ierobežojumi, uz nelielu grupu arī šaujamieroču jeb medību ieroču lietošanas atļaujas aizliegums. Ir parādnieki diezgan daudz, mums pašiem tas bija pārsteigums, cik ļoti daudz ir šādu personu, kurām tiek piemērots azartspēļu liegums. Tie ir ap 4000 cilvēku, kuri ir uzturlīdzekļu parādnieki, tomēr vienlaicīgi mēģina spēlēt azartspēles," pauž Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Inita Ilgaža.

No pagājušā gada oktobra mainīta arī parādnieku ienākumu ieturēšanas kārtība. Ja iepriekš likums ļāva no parādnieka ieturēt tik lielu algas daļu, ka alimentu nemaksātāji izvēlējās pilnībā slēpt savus ienākumus un neko nemaksāt,  tad tagad sistēma ir sabalansētāka. Pēc izmaiņām pieaudzis to cilvēku skaits, kuri ir gatavi slēgt vienošanās par parāda pakāpenisku atmaksu.

"Mantiskais stāvoklis lielai daļai parādnieku ir gaužām bēdīgs, pēdējos gados esam domājuši par risinājumiem, kā šos cilvēkus dabūt reālajā darba tirgū un izvilkt no ēnu ekonomikas un ļaut viņiem gūt legālus ienākumus, lai viņiem pašiem būtu kāda nauda izdzīvošanai un viņi vienlaikus varētu vismaz sākt pildīt savas saistības pret valsti," pauž Ilgaža.

Revīzijas secinājumi gaidāmi rudenī, taču jau tagad Valsts kontrole apkopo informāciju par uzturlīdzekļu sistēmas darbību. Aptaujā jau iesaistījušies parādnieki, bet savu viedokli aicināta paust arī sabiedrība, lai labāk saprastu, kas sistēmā būtu jāuzlabo,  jo uzturlīdzekļu izmaksāšanu tiek segtas no nodokļu maksātāju līdzekļiem.