Latvija ir pēdējā no Baltijas valstīm, kas saglabā viena un divu centu monētas
Latvija palikusi pēdējā no Baltijas valstīm, kura nav sākusi atteikties no viena un divu centu monētām. Gan igauņi, gan lietuvieši tās pamazām izņem no apgrozības, noapaļojot pirkuma gala summu un vairs neizdodot sīknaudu. Igauņi savas mazās monētas tagad sūta uz Latviju. Arī mūsu centrālajā bankā uzskata, ka pienācīgs laiks atteikties no tik maza nomināla sīknaudas.
Vai nav pienācis laiks sekot kaimiņvalstu piemēram un sākt atteikties nop viena un divu centu monētā, kas vai nu guļ mūsu krājkasēs vai daudzos gadījumus vienkārši pazudušas pavisam. Uz to rosina Latvijas Banka.
Vairākas eiro zonas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija, nolēmušas pakāpeniski izskaut no aprites viena un divu centu monētas. Iemesli vairāki, piemēram, augstas ražošanas uz apstrādes izmaksas, faktiski izkalt vienu viena centa montētu izmaksā dārgāk nekā tā nomināli ir vērta. Tāpat to transportēšana turpu šurpu dara kaitējumu videi, savukārt to zemā pirktspēja tās padara neparocīgas faktiskiem norēķiniem.
Kaimiņvalstu izvēlētais risinājums ir noapaļot pirkuma gala summu. Katra individuāla prece maksā tik, cik maksājusi, bet pirkumu kopumu vienmēr beigsies ar pieci vai nulle. Piemēram, 10,92 eiro pirkuma gala summa tiktu noapaļoti uz 10,9 eiro, bet 10,93 eiro – uz 10,95 eiro. Tas attiecas tikai uz skaidras naudas norēķiniem un attiecīgi sīknaudas atlikums vairs izdots netiek. Maksājot ar karti, viss pa vecam.
No kaimiņu lēmuma iegūst arī Latvija. Igauņi savas no apgrozības izņemtās monētas sūta uz Latviju, kas tās nopērk par nominālvērtību. Šāda vienošanās ir izdevīga abām pusēm. Mums nav jāpasūta jaunas monētas, igauņiem nav papildus jāapstrādā savējās. Latvijas Bankā gan pārliecība, ka arī mums jāsāk atteikties no šīs sīknaudas.
"80% viena centu monētām un 70% no divu centi monētām tirgū parādās vienreiz, pēc tam pazūd, tiek kaut kur izmesti. Līdz ar to pēc būtības vairākus simtus tūkstošu Latvijas iedzīvotāji katru gadu nomet zemē. Manuprāt, mēs neesam tik bagāti, lai to darītu."
Latvijas Bankā iesaka sekot kaimiņvalstu piemēram, lai šādi zudumi ietu mazumā. Aptaujas atklāj ka, aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju atbalstu atteikšanos no viena un divu centu monētām.
Kur patiešām šī sīknauda beigu beigās paliek, tā līdz galam īsti nezina neviens. Protams, kaut kāda daļa tiešām tiek vienkārši fiziski nomesta zemē. Tīšām vai netīšām tā paliek uz ielām, parkos, citviet. Tad ir kaut kāda daļa, kas paliek pie pašiem cilvēkiem. Varianti ir dažādi. Viens ir tāds nosacīti pozitīvais variants. Tas ir mūsu krājkases.
Pozitīvā tāpēc, ka, visticamāk, galu galā šī nauda tiks likta lietā un atgriezīsies apritē tad, kad cūciņa tiks sasista. Bet ir arī daļa, kas patvērusies vecu bikšu kabatās, vecu jaku kabatās, atvilktnēs, aiz mēbelēm, zem automašīnas sēdekļa. Kopumā šādu monētu ir gana daudz, un droši vien arī saprotami. Ja mums viena centa monētās atvilktnē ir 8 centi, diez vai mēs to metīsim ārā, bet diez vai arī liksim makā un iesim uz veikalu. Tā nu tas viss krājas. Tā ir gana lielai daļai no mums, beigu beigās kopējā summa ir diezgan liela.
Latvijas Tirgotāju asociācijā gan aicina nesteigties ar pirkuma summas apaļošanu. Tas konkrētajā jomā radīšot dažādās neērtības.
"Tirgotājiem radīsies papildus problēmas, jāprogrammē norēķini savā datubāzē. Plus arī tas, ka tev būs veikalā varēs it kā nopirkt par vienu cenu, bet interneta veikalā būs cita cena. Tur būs precīzi. Un tu jau tur neapaļosi, maksāsi tik, cik tur ir. Ja. Tāpēc tas rada tādas, manuprāt, neērtības."
Par šo jomu Saeimā atbild "Jaunās Vienotībās" kūrētā Budžeta komisijas. Politiskā spēkā frakcijas vadītājs klāsta, ka par šo ir runāts ar Latvijas Bankas prezidentu. Ideja atbalstāma, bet, visticamāk, ne patlaban.
"Es teiktu, ka mums uz to soli būs jāiet. Šobrīd to dara Igaunija, Lietuva. Es domāju, mums arī tas būs jādara. Bet jāskatās arī uz viņu piemēru, vai tur viss ir kārtībā, vai tas neveicina inflācijas kāpumu. Tas, kur ir bankas prezidents un kam es piekrītu, ka to varētu ieviest kopā kopā ar šo saucamo kases aparātu reformu."
Jautājums par vienas un divu centu monētām ir tuvākās nākotnes, bet noteikti ne nākamā gada stāsts. Līdz ar to šis lēmums jau būtu nākamajam Saeimas sasaukumam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
