Tās būs teritorijas gar novadgrāvjiem, kur nedrīkstēs izmantot ķimikālijas un būs jāierīko zālāji. Pētnieki gan saka, ka Latvijā tas būs sava veida eksperiments.
Īles kultūras namā ceturtdien pulcējās kupls skaits lauksaimnieku, jo visi ir dzirdējuši par buferjoslu ieviešanu, bet, kā to praktiski izdarīt, skaidrības bija maz. Kādēļ tas vispār vajadzīgs? Jo vairākās Latvijas upēs ir augsts procents piesārņojošu vielu, ko lielākoties radot lauksaimnieki.
"LIFE GoodWater IP" projekta vadītāja Linda Fībiga norāda: "Lauksaimniecības sektors ir lielākais avots, lai arī mēs negribētu to dikti uzsvērt, bet tomēr tādi ir fakti."
Plāns paredz, ka 10 metru garā joslā ap novadgrāvjiem nedrīkstēs neko audzēt un miglot – būs jāatstāj zālājs."Principā buferjosla aiztur fosforu, ir arī cita veida buferjoslas, kas aiztur arī slāpekli," skaidro Fībiga.
Šādi dati gan iegūti no citu valstu pieredzes. Pie mums šur tur buferjoslas testē jau tagad, taču rezultāti piesārņojuma mazināšanā neesot tik iepriecinoši.
"Pirmo divu gadu rezultāti rāda, ka buferjoslu ietekmes praktiski nav," saka Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Arī projekta īstenotāji neslēpj – Latvijā tas būs sava veida eksperiments, taču milzīgi ieguvumi jebkurā gadījumā būs bioloģiskajai daudzveidībai.
Projekts turpināsies vēl vismaz piecus gadus, kura laikā testēs arī citas piesārņojumu mazinošas metodes – kaļķošanu, akmens krāvumus un tamlīdzīgi. Ar buferjoslām zemnieki esot gatavi eksperimentēt kaut vai tādēļ, lai pārliecinātos, ka mums tās neder.
"Šis varētu būt tāds labs beigās pierādījums, ka, balstoties uz citu valstu pētījumiem un pseido pētniekiem, tiek ieviests pasākums, bet izrādās, ka jēgas no tā nav," saka Dzelzkalēja-Burmistre.
Kopumā ap upēm un grāvjiem piecos gadu laikā par buferjoslām pārveidos 30 000 kilometru lauksaimniecības zemes.
"Mēs varam atļauties tik daudz ražošanas zemju zaudēt? Jā, varam atļauties, tamdēļ, ka visos aprēķinos skatoties, šī atbalsta likme ir pietiekoši interesanta. Mēs kompensējam ar atbalsta maksājumiem šos ražas zudumus un neiegūtos ieņēmumus," skaidro Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta eksperte Gunta Bāra.
Par katru buferjoslas hektāru saimnieki var saņemt no 670 līdz teju 900 eiro kompensāciju un, iespējams, tādēļ daudzi šo ideju kopumā atbalsta.
"Es domāju, ka jādzīvo zaļāk jebkurā gadījumā, jo mēs nevaram visu paņemt prom, jo tie putni arī labībai ir puteksnētāji un viss," saka lauksaimnieks no Ventspils novada Dzintars Indriksons.
Savukārt lauksaimnieks no Bauskas novada Ģirts Vismanis pauž: "Katrā ziņā buferjosla dos labumu jebkurā gadījumā, tā pati zaļā josliņa tur būs un nebūs nekā videi draudzīga, vienkārši jābūt loģikai un samērīgumam tai visā."
Vienlaikus, būšot jāpiepūlas, lai atrastu labākās tehnoloģijas joslu apsaimniekošanai, kā arī jāpanāk, ka šo prasību neattiecina uz katru mazāko grāvi, kas ūdens sistēmā nemaz neiekļaujas.
"Es domāju, ka gar mazajiem nav, nav, ja viņš tur ir sauss un ūdens nekad tur nav bijis, es neredzu jēgu tur būt buferjoslai," saka z/s "Lielsaukas" saimniece Inta Ivanova.
Bet lauksaimnieks no Dundagas novada Aigars Zadiņš saka: "Tas jau nav tik ļoti vienkārši – gribas, ja rīko to buferjoslu, lai to ir viegli apsaimniekot, tur jādomā, lai tā ir līdzena un par reljefu."
Paralēli notiks arī citi piesārņojumu mazinoši pasākumi – upēs nojauks dambjus un aizsprostus, ierīkos notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tamlīdzīgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
