Latvijā līdz pat 80% jauno māmiņu cieš no pēcdzemdību depresijas

Prieka un enerģijas zudumu, grūtības koncentrēties ikdienas darbiem, dažbrīd dziļa nomāktība vai pat domas par pašnāvību. Šīs ir pēcdzemdību depresijas pazīmes. Tieši Dūlas sniedz psiholoģisku atbalstu jaunajiem vecākiem, un pēc Dūlu apvienības vadītājas teiktā, problēmas apmēri ir ārkārtīgi nopietnu.

Inga Babure

Latvijas Dūlu apvienību vadītāja

Nav noslēpums, ka 70 līdz 80% sieviešu arī Latvijā cieš no pēcdzemdību depresijas. Jābūt drosmīgam, lai, jūtot simptomus, lūgt palīdzību.

Paradoksāla situācija: valsts aktīvi palīdz ar medicīnas pakalpojumiem grūtniecēm, arī jaunajiem vecākiem, bet psiholoģiskā veselība atstāta novārtā.

"Principā, tas ir uz pašu sirdsapziņas. Tad, kad ģimenē ienāk pirmais bērns, tā ir krīze. Krīze, kurā trūkst atbalsta ģimenei. Agrīnais pēcdzemdību periods, pirmais dzīves gads. Jā, pēcdzemdību aprūpe ir liela problēma," min Babure.

Eksperti uzsver, ka ar pēcdzemdību depresiju bieži sirgst arī jaunie tēvi. Par šo tēmu nav ierasts runāt, taču problēmas ir pamatīgas. Bieži vien tieši bērna ienākšana morāli nesagatavotiem vecākiem izjauc ģimeni.

Inga Babure

Latvijas Dūlu apvienību vadītāja

Ģimenē ienāk trešais cilvēks. Tas būtu tā, ka jūsu ģimenē ar sievu ienāktu mīļākais, un teiktu – es te dzīvošu 18 gadus. Arī tēta sajūtas – kā tad būs, kad būsim trijatā? Kā tikt galā ar šo visu?

Eksperti uzdod retorisku jautājumu: kā būtu, ja valsts, kas apmaksā, piemēram, dažādi vērtētos pirmslaulību kursus, varētu atvēlēt naudu arī jauno vecāku psiholoģiskajam atbalstam? Iespējams, tas palīdzētu saglābt daudzas ģimenes un izaudzināt emocionāli stabilu jauno paaudzi.