Latvijā nedaudz pasliktinājies lasītprasmes līmenis
Šim mācību gadam ieskrienoties, Latvijas izglītības nozares vadītāji turpina izdarīt secinājumus par mūsu skolēnu uzrādītajiem rezultātiem starptautiskajā lasītprasmes novērtējumā.
Šis pētījums rāda, ka Latvijas skolēnu sniegums ir augstāks nekā visu pētījuma dalībvalstu kopējais vidējais līmenis. Latvija novērtēta ar 528 punktiem. Pētījuma vidējais līmenis ir no 475 līdz 549 punktiem. Izglītības speciālistus šie Latvijas rādītāji gan īpaši neiepriecina, jo tajos redzams pamatīgs lasītprasmju kritums, salīdzinājumā ar mūsu rādītājiem iepriekšējos gados..
Nikolai tikko palika septiņi gadi. Jau septembrī viņa spērusi pirmos skolas soļus. Meitenei mājās ir bagātīgs grāmatu plaukts un viņa ar prieku stāsta kādas grāmatas viņai patīk.
"Tāds, kurās ir vairāk priecīgāki tēli nekā bēdīgāki, jo tad, kad es lasu kādu grāmatu, kurā ir kaut kas bēdīgs, man pašai sāk palikt žēl," stāsta Nikola.
Skolas gaitu sākums bieži ir satraucošs. Tās ir lielas pārmaiņas gan bērnam, gan viņa ģimenei.
"Es teiktu, ka mazliet haotiski, kā jau tas ir gaidāms. Daudz jaunu lietu, pasniedzēji, skolotāji, jauni klasesbiedri, jauni mācību priekšmeti, mājasdarbi. Pilnīgi jauna vide. Mājasdarbu ietvaros ir bijuši uzdevumi, kuri ietver jau paši sevī prasību, ka bērns prot lasīt. Mūsu gadījumā tā nav problēma, bet es pieļauju, ka kādam varētu būt," saka Nikolas mamma Daniela.
Pētījums liecina, ka 6% jeb aptuveni katrs 17. skolēns Latvijā nesaprot izlasīto tekstu. Iepriekš pētījumos šādu rezultātu uzrādīja tikai 1% līdz 2% skolēnu.
"Mēs varam lepoties ar to, ka mūsu skolēni, tie, kurus pārbaudīja 4. klasē, ka viņi joprojām ir vidū, ka viņiem ir labas lasītprasmes, bet tas, kas uztrauca – tomēr salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tās bija samazinājušās. Mūsu uzdevums ir skatīties, kāpēc tas notika, ko mēs varam darīt visi kopā," stāsta VISC galvenā eksperte Arita Lauka.
Bērnu lasītprasmes attīstībā nav viena galvenā elementa – dārziņš, skola vai ģimene – šajā procesā iesaistās pilnīgi visi bērna līdzcilvēki.
"Kopīgs darbs. Skaidrs, ka to nevar izdarīt ne skola tikai, ne viens skolotājs, ne viss skolotāju kolektīvs. Tur atkal ir nepieciešama sabiedrības iesaistīšanās – vecāki, skola un plašāka sabiedrība," skaidro Lauka.
Mamma Daniela atzīst, ka tieši vecākiem ir būtiska loma bērnam iemācīt lasītmīlestību.
"Grāmatas vienmēr ir bijušas kaut kur – tas nav kāds mītisks tēls. Mēs esam ilgus gadus lasījušas pasakas pirms gulētiešanas. Man šķiet, ka visas lietas sākas ģimenē, attiecīgi, ko tu prioritizē, ko tu gribi priekš tā bērna. Lasīt ir ļoti svarīgi," bilst mamma.
Lasītprasmes pētījuma negatīvie rezultāti ir skaidrojami ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti. Šādos apstākļos tika ieviests arī jaunais mācību saturs, kas ir vēl viens iemesls lasītprasmes kritumam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
