Latvija no ārvalstīm gadā ieved tūkstošiem tonnu atkritumu
Jūrmalas nelegālā atkritumu izgāztuve radījusi jautājumus, vai Latvija nav kļuvusi par ārvalstu atkritumu likvidācijas centru.
Izrādās, Latvijā ik gadu ieved desmitiem tūkstošus tonnu atkritumu, jo tas nepieciešams, lai nodrošinātu pašmāju uzņēmumu darbību, kam ar vietējiem atkritumu kalniem ir daudz par maz.
Latvijā lielākā daļa no ārzemēm ievesto atkritumu nonāk cementa rūpnīcā Brocēnos. Kā alternatīvais kurināmais, kas spēj aizvietot ogles un gāzi. Saķīpotie sadzīves un rūpniecisko atkritumu kalni slēgtajā noliktavā gan šobrīd nav lieli. Šobrīd rūpnīcai veic tehnisko apkopi. Ražošana ir apturēta. Tāpēc vajadzības pēc atkritumiem nav. Tomēr pirmās kravas pamazām sāk ierasties, ražošanas atsākšanas starta signālam tuvojoties.
Labā ziņa tā, ja salīdzinām, ka no 2013. gada, kad Latvija spēja saražot kādus 8 %, tagad 25% vietējā apjoma, pamazām aug, bet nepietiekams. Mums jāsaprot, lai Latvijā varētu šāda veida kurināmo sagatavot, mums ir jāiemācās šķirot atkritumus, jo diez vai konteinerā, kur viss vienuviet samests, mēs iegūsim labu kurināmo.
Valsts vides dienestā (VVD) norāda, ka atkritumu pārrobežu sūtījumi nav nekas unikāls nedz pasaules, nedz Eiropas līmenī.
Faktiski atkritumu pārrobežu pārvadājumi ir cieši saistīti ar aprites ekonomiku. Jo saražotajiem materiāliem tirgū jāatrodas pēc iespējas ilgāk, līdz ar to samazinot gan atkritumu apjomu, gan saražoto materiālu apjomu. Līdz ar to materiāls neaiziet atkritumos, netiek apglabāts, bet tiek atgriezts ražošanā.
Pērn Latvijā tika ievesti aptuveni 200 tūkstoši tonnu atkritumu, ieskaitot no atkritumiem iegūto kurināmo. Tas ir tas apjoms, par ko VVD papīros ir atskaitījušies, un tas nebūt nenozīmējot, ka esam atkritumu lielvalsts. Taču Jūrmalas nodegusī nelegālā izgāztuve apliecina, ka arī nelegāli uz Latviju atkritumi spēj atceļot. Un tas radīja pamatotu satraukumu par ietekmi uz vidi. Taču Brocēnos uzsver, ka tur atkritumu sadedzināšana bīstamību nerada.
Tās ir pavisam citas temperatūras, mūsu krāsnī ir 1500-2000 grādi, mums ir filtru sistēma, monitorings, tas ir kaut kas cits, to nevar salīdzināt. Dioksīni, furāni, par ko Jūrmalā satraucās, viņu veidošanās temperatūra cita – 200-400 grādi, mums pilnīgi cita temperatūra, un šo kaitīgo vielu veidošanās nav iespējama. Tās ir pilnīgi divas dažas lietas – tur tie bija atkritumi, pie mums kurināmais.
Cementa rūpnīca Brocēnos vien gadā importē vidēji 50 līdz 60 tūkstošus tonnu atkritumu.
Izmantojot alternatīvo kurināmo, rūpnīca kļūst videi krietni draudzīgāka, jo šādā kurināmā ir ļoti daudz biomasas no 40-60 %, ko sadedzinot samazina CO2 emisijas, kas ļauj neveidot siltumnīcas efektu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
