Latvijā pieaug demences pacientu skaits; slimo arvien jaunāki cilvēki
Visbiežāk demence sākas nemanot, pakāpeniski. Cilvēkam sāk kļūt grūti atcerēties pat nesenus dzīves notikumus, piemēram, kas šodien ēsts pusdienās. Tieši atmiņas pasliktināšanās ir galvenā demences pazīme.
Rīgas sociālajos aprūpes centros pēdējos gados būtiski pieaudzis klientu skaits ar demenci. Šiem cilvēkiem ir traucēta domāšana, plānošana un ikdienas organizēšana, viņu atmiņā veidojas izkropļojumi. Aprūpes centrā Mežciems satiekam Egonu, kurš atnācis apraudzīt savu mammu.
Egons stāsta, ka vispirms sāka just, ka mamma aizmirst. "Viņa atceras senus notikumus. Kas ir bijis. Bet nesenākos, kas noticis, viņai jau grūtāk atcerēties," par slimības norisi mammai pastāsta Egons.
Mežciema aprūpes centrā dzīvo 200 seniori, 90 no viņiem ir demence. Šai slimībai ir dažādas smaguma pakāpes, norāda direktores vietniece, taču visiem no viņiem vajadzīga īpaša uzraudzība. Te satiekam arī Emīlijas kundzi, kura gatava pastāstīt par to, kā viņa izjūt šo saslimšanu.
"Nu man ir tā, ka man visādas domas nāk prātā, man liekas, ka mani te kāds zombē. Visas durvis ir uz čipiem, un tā jau nevar tikt iekšā nekādi zombētāji, bet nu uznāk kādreiz tādas domas. Aizmirstas, kas man pagātnē ir bijis, aizmirstas citreiz."
Nupat tikko izremontēta arī jaunā nodaļa demences slimniekiem. Īpaši domāts par drošību. sociālā aprūpes centra "Mežciems" direktores vietniece Anete Gricaičuka-Puriņa stāsta, ka ierīkotas specializētas durvis ar čipkarti. Cilvēks tā vienkārši aiziet nevar.
Demences iespaidā cilvēks var aizmirst pat par elementārām personiskajām vajadzībām.
"Gandrīz ik pēc stundas jāātgādina, vai tu nevēlies uz tualeti, vai tu negribi? Arī ēdiena sadales procesā, nedrīkst jautāt, vai tu gribi ēst, ēdiens ir jāpasniedz priekšā un jāpasaka, re kur, ir ēdiens, pagaršo vienu mutīti, jo bieži ir tā, ka šie cilvēki tikai sajūtot garšu, saprot, ka grib ēst. Šeit ir ļoti liels darbs tieši ar to – nepārtraukti prasīt, atgādināt."
Demences slimnieku skaits Latvijā un visā pasaulē pieaug, tas saistīts ar to, ka cilvēki dzīvo ilgāk, un slimībai ir lielāka varbūtība izpausties. Taču – ar demenci slimo arī gados jaunāki cilvēki.
"Demencei kopumā iemesli ir simtiem, bet mēs vairāk runājam par šo Alcheimera slimību, kas ir lielākais cēlonis, kādi 80% no visām demencēm, un šeit var būt arī šī agrīnā, līdz 65 gadiem, tiešām – pat četrdesmit gados. Tā ir ģenētiski noteikta problēma, kurai nav tādu risinājumu šobrīd uzreiz."
Mīts, kas nereti pastāvot arī mediķu vidū, ka demences pacientam nevar palīdzēt – psihiatrs norāda, ir medikamenti, kuras lietojot, tiek bremzēta slimības gaita, un cilvēks var nodzīvot pašpietiekami vēl daudzus gadus.
Taču – cilvēki dzīvo noliegumā, un tas kavē agrīni atklāt saslimšanu. "Sākumā cilvēks jūt, ka viņš kaut ko dara nepareizi," stāsta Taube. "Viņš negrib to pieņemt," norāda Taube. "Viņš to negrib atzīt, viņš to mēģina no tuviniekiem slēpt, mēģina atrunāties ar citiem iemesliem, par to jokot vai par to dusmoties." Taube uzsver, ka ir ļoti svarīgi sākotnēji pamanīt. Tomēr tas nav vienkārši. Cilvēki drīzāk to slēpj.
Latvijā reģistrēti nepilni 9 000 cilvēku, kas slimo ar demenci. Taču faktiskā saslimšana ir lielāka, lēsts, ka vismaz puse demences pacientu nav diagnosticēti.
Demences slimnieku skaits Latvijā ne tikai pieaug, bet viņi kļūst arvien jaunāki. Šiem cilvēkiem sāk kļūt bīstami dzīvot vieniem pašiem, bet sociālajos aprūpes centros veidojas ārkārtīgi garas rindas.
Ārstus uztrauc, ka demence netiek laikus diagnosticēta, tā progresē un cilvēks vairs nav spējīgs pats par sevi rūpēties. Uz šo problēmu norāda arī sociālajos aprūpes centros – demeces pacientu skaits pēdējos gados palielinājies par 10%, un uz vietu pansionātā jāgaida apmēram gads.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
