Latvijā pirmizrādi piedzīvo filma "Putina spēļlaukums" par Kremļa hibrīdkaru Centrālajā un Austrumeiropā
Šodien poļu režisora Konrāda Šolaiska Latvijas pirmizrāde viņa dokumentālajai filmai "Putina spēļlaukums", kurā viņš pats kopā ar kolēģi dodas izmeklēšanas ceļojumā, lai atklātu Kremļa hibrīdkara patieso mērogu Centrālajā un Austrumeiropā.
"Es sāku ar notikumu, kas norisinājās Polijā, un tolaik es vēl nezināju, ka tas attīstīsies tālāk. Bija politisks skandāls, kas notika 2014., 2015. gadā, un tas ietekmēja poļu vēlēšanas."
Pieminētajā skandālā noklausīti un ierakstīti Polijā valdošie politiķi privātās sarunās restorānā. Galvenais jautājums – kurš no tā ieguva? Režisors klāsta, ka jāraugās Kremļa virzienā. Maskavas slepeno operāciju un informatīvo uzbrukumu izpēte autorus tālāk aizveda arī uz citām reģiona valstīm, tai skaitā Latviju. Krievijas pilna mēroga iebrukums visam iedevis papildu grūdienu, lai taptu šī Polijas, Latvijas, Norvēģijas, Vācijas, Bulgārijas un Čehijas kopražojuma dokumentālā filma.
"Pirms tam mums īsti neuzticējās, jo sevišķi Rietumos, jo sevišķi Vācijā, kuri vēlāk gan piedalījās. Viņi bija aizdomu pilni, ka esam pret Krieviju, ka pārspīlējam Putina ļaunos darbus. Viņi uztvēra viņu kā normālu politiķi. Pēc iebrukuma viņi saprata, ka šis hibrīdkarš notiek un ka notiek jau ilgu laiku."
Braukājot pa reģiona valstīm, filmas autori tai skaitā sekojuši pa pēdām Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģentiem, kuri atbildīgi par sprādzieniem munīcijas noliktavās un slepkavībām ar nervus paralizējošo vielu "Novičok". Hibrīdkara patieso vērienu sākotnēji nebija apjautis pat pats režisors. Operācijas dažādas, rokraksts viens.
"Izskatās, ka ir jau uzrakstīts scenārijs. Kaut kur uzrakstīts. Mēs pieņemam, ka Kremlī. Tas atkārtojas katrā valstī, vienlaikus ņemot vērā vietējās reālijas un iztulkojot to poļu, čehu vai bulgāru valodā. Tomēr galvenais pavediens ir viens un tas pats. Viņi neatbalsta Putinu tiešā veidā. Nē! Viņi pat izvairās pārāk daudz runāt par Krieviju, jo Krievija šobrīd tiek uzskatīta agresīvu un šausmīgu valsti."
Tā vietā tiekot pelti Rietumi, ASV, Eiropas Savienība, atbalsts Ukrainai. Nolūks sēt politisku nestabilitāti.
"Ja tu vēlies iznīcināt valsti, protams, vari izmantot raķetes, artilēriju un tā tālāk, kā tas šobrīd notiek Ukrainā. Bet pirms tam vai paralēli tam, tu vari iznīcināt valsti no iekšpuses."
Meklējot atbildi uz jautājumu, vai Putina mērķis ir tikai Ukraina vai arī viņš tiešām cenšas atdzīvināt Padomju impēriju, dokumentālisti sapratuši, ka iecerētais ir ne vairāk vai mazāk kā ar laiku pakļaut visu kontinentu. Tieši tāpēc šobrīd ir tik svarīgi Eiropai gādāt par savu drošību un aizsardzības spējām.
"Putins ir kā Hitlers. Vācieši šobrīd neatminas Hitleru kā labu cilvēku, vai ne? Es ceru, ka tas notiks arī Krievijā nākamo 20 gadu laikā." [TV3 Ziņas: Tieši šobrīd – vai tā ir Putina Krievija vai tas ir Krievijas Putins?"] Tas ir labs jautājums. To nav vienkārši atbildēt.
Daudzajās intervijās kinodarba veidotāji sastapušies ar plašu cilvēku loku – no augstām amatpersonām līdz pat krievu spiegam. Viņi runājuši arī ar mūsu bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Režisors vērtē – kamēr citur tas joprojām pieklibo, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ļoti labi saprot Krievijas īstenotās operācijas un kopējo draudu.
"Bet jums ir ļoti liela problēma, kuras citām valstīm nav. Baltijas valstīm tā ir. Jums ceturtā daļa sabiedrības runā krieviski. Visi spēj runāt krieviski, bet viņi jūt, ka ir krievi. Jautājums ir, cik lielā mērā viņi ir demokrātiski noskaņoti krievi un cik lielā mērā Putinu atbalstoši krievi. Tas ir liels jautājums, kas jums ir jāatbild, un jāspēj savā ziņā izglītot viņi."
Filmu "Putina spēļlaukums" pagaidāms plānots izrādīt vēl divos seansos šonedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
