Latvijā pirmo reizi veiksmīgi ārstēta ārkārtīgi reta muguras smadzeņu trūce
33 gadus vecā paciente Austrumu slimnīcā nonāca ar progresējošu nespēku labajā kājā un gaitas traucējumiem. Sākotnēji mediķi konstatēja bojājumu muguras smadzeņu krūšu daļā, taču precīzu diagnozi noteikt nebija vienkārši. Lai saprastu, kas izraisa simptomus, tika veikta magnētiskā rezonanse, muguras smadzeņu šķidruma izmeklējumi un spinālā mielogrāfija.
"Es nokļuvu Gaiļezera stacionārā februārī, jo man kāja sāka pieklibot, bet īstenībā jau tie simptomi jau labu laiku, es domāju, vairāk nekā gadu, man tā kāja lēnām pasliktinājās, jo es atceros pagājušo vasaru, kad es gāju tādās iešļūcenītēs un no vienas kājas krīt nost tā iešļūcene. Man visu laiku likās, nē nu vainīga kurpe."
Ārsti secināja: pacientei ir ārkārtīgi reta muguras smadzeņu trūce jeb muguras smadzeņu apvalka defekts, kura dēļ muguras smadzenes bija iesprūdušas un pakļautas mehāniskam spiedienam.
"Kad es uzzināju, ka to var risināt ar operāciju, es biju – tā pirmā doma – es biju priecīga, jo sākumā likās, ka tur ir kaut kāds audzējs, bet, kad uzzini, ka tas ir kas pilnīgi nezināms, tad, protams, bailīgi."
Kāpēc tieši pacientei attīstījusies šāda patoloģija, ārsti viennozīmīgi pateikt nevar. Speciālisti skaidro – tā var būt saistīta gan ar iedzimtām īpatnībām, gan dzīves laikā izveidojušos izmaiņu kombināciju, taču šādu gadījumu retuma dēļ skaidras atbildes medicīnā ne vienmēr ir iespējamas.
"Lieki teikt, ka šādas retas saslimšanas diagnostikā un vēl mazāk ārstēšanā nebija. Šāda saslimšana nav ārstējama vai izārstējama ar medikamentiem jeb konservatīvi. Lai pēc iespējas pasargātu pacientus no dziļas invalidizācijas, kas skar kājas, kāju kustību un jušanas traucējumus, tika pieņemts lēmums par operatīvu terapiju."
Pasaulē aprakstīti vien daži simti šādu gadījumu, un ķirurģiska ārstēšana veikta tikai daļai pacientu. Tādēļ arī Austrumu slimnīcas mediķi pirms operācijas konsultējās ar ārvalstu ekspertiem un pētīja līdzīgus klīniskos gadījumus.
"Tas ir tas posms, kurā iesaistās invazīvie radiologi un tad mūsu uzdevums ir tieši veikt izmeklējumu un precīzi noteikt visas anatomiskās attiecības, lai beigās atvieglotu darbu arī neiroķirurgiem. Vienā brīdī mēs redzam, ka šīs te muguras smadzenes, diezgan burtiski sakot, ir izslīdējušas ārā no savas normālās pozīcijas, ieslīdējušas ārpus un tad atkal atgriežas normālā pozīcijā."
Operācijas laikā neiroķirurgi mikroķirurģiskā tehnikā atdalīja iesprūdušās muguras smadzenes no apkārtējiem audiem, novietoja tās anatomiski pareizā stāvoklī un noslēdza bojāto apvalka defektu. Visas operācijas laikā nepārtraukti tika uzraudzīta nervu impulsu darbība, lai nepieļautu papildu bojājumus.
"Ķirurgiem bija teiciens – ja nesaproti vai šaubies par kaut ko, iegriez un paskaties, mūsdienu neiroķirurģijā noteikti tam moto nav vietas, jo pēc būtības visi pacienti iet uz mazinvazīvām pieejām, tas ir, caur maziem griezieniem. Vērām vaļā muguras smadzeņu apvalku, konstatējām to bojājumu, defektu muguras smadzeņu apvalkos, kur muguras smadzenes bija iekritušas un fiksētas tajā defektā. Katru ķirurga kustību neirospeciālists verificē – vai tā kustība ir droša."
Šobrīd paciente jau staigā patstāvīgi un turpina rehabilitāciju ārstu uzraudzībā. Mediķi pēcoperācijas rezultātu vērtē kā ļoti labu un cer, ka veselības stāvoklis turpinās uzlaboties. Šis gadījums vienlaikus izgaismo arī reto slimību ārstēšanas realitāti – sarežģītās situācijās izšķiroša nozīme ir ne tikai tehnoloģijām, bet arī ārstu pieredzei un starptautiskai sadarbībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
