Balvu pusē ir vieta, par kuru vietējā pašvaldība saka: "Tā vismaz vienreiz ir jāapmeklē katram latvietim!". Runa ir par nacionālo partizānu apmetni Stompaku purvā. Otrā Pasaules kara izskaņā tur vēl mājoja cerības uz neatkarīgu valsti un tika organizēta salīdzinoši plaša pretošanās kustība. TV3 Ziņas uzzināja, kā Stompaku purvā plānots saglabāt brīvības cīnītāju piemiņu.
Vēl pirms dažiem gadiem piekļūt Stompaku purva salām varētu tikai kārtīgā ziemā, kad caursaltu zemesedze. Pirms trim gadiem visbīstamākajās vietās uzliktas koka laipas.
Gides Ritas Gruševas vadībā TV3 Ziņu komanda mēroja ceļu uz vietējo Nacionālo partizānu kādreizējo apmetnes vietu.
Pavisam Stompaku purvā bija 24 bunkuri. Šobrīd viens ir atjaunošanas procesā.
"Šeit ir jābūt katram latvietim, lai izjustu šo atmosfēru, kā ir vietā, kur dzīvoja cilvēki, kuri cīnījās par savas valsts neatkarību," norāda Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa.
1944. gada vasarā Latviju atkārtoti okupēja Padomju Savienība. Šādam notikumu pavērsienam netrūka atbalstītāju, taču bija dzīva arī neatkarības ideja.
Tā paša gada nogalē tiek dibināta "Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienība", kas apmetas Stompaku purvā. 1945. gada martā nometnei uzbruka. Kritušie bija abās pusēs, taču partizāniem izdevās no aplenkuma iziet.
Padomju laikā gan vieta, gan notikumi tika noklusēti. Pirmo no bunkuriem sāka atjaunot šogad. Daļu finansējuma, darbu turpināšana nākamgad, pašvaldība saņēmusi no valsts budžeta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Parādīt to, ka šajā vietā cilvēki ne labprāt gāja, bet kam bija jānotiek, lai ziemā dzīvotu bunkuros. Tie nebija tikai karavīri. Tur ir dienests, pienākums, kāpēc sievietes, bērni gāja tur un dzīvoja. Kas mudināja tur būt," stāsta Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs, "Latgales partija" Sergejs Maksimovs.
Nezinātājam vieta var daudz neko neizteikt. Daba dara savu un kādreizējie bunkuri, kuri deva patvērumu līdz pat 360 cilvēkiem, atgādina aizaugušas bedres.
Ko un kā saglabāt, ko atjaunot, šobrīd rekomendāciju veidā pašvaldībai izstradā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis. Viņš paredz, ka visu atjaunot un uzturēt var arī neizdoties: "Redziet, ja tur dzīvo partizāni vai armija, tā nav problēma. Pie ieejas tiek izrakta padziļinājuma bedre un viens cilvēks visu laiku smeļ ārā ūdeni. Karaspēks var ierakties arī purva vidū. Nav problēmu. Jautajums, ko no visa varam atjaunot. Tas ir līdzīgi kā ar pilīm vai drupām – cik atjaunot, lai radītu ko jaunu un kurā brīdī atjaunošana pārvēršas par postīšanu."
Šobrīd skaidrs, ka būs vismaz divi atjaunoti bunkuri. Informatīvās norādes pie pārējiem. Starp ieteikumiem jaunas laipas.
Viļakas novada muzeja vadītāja norāda, ka plānots izveidot apļveida pastaigas maršrutu un cilvēki var apiet apkārt un iegūt informāciju.
To, cik bunkuru galu galā izdosies atjaunot šobrīd nav zināms. Taču kopā ar informatīvajiem stendiem, par kuriem arī domāts, Baltijā viena no lielākajām partizānu nometnēm ļaus labāk atklāt vēsturi.
