Pārējās aizvadītā gada spožākās mūzikas zvaigznes noskaidrosim pēc pusotra mēneša. Žūrija atzīst, – izvērtējot labākos, darbs nav bijis viegls, jo talantu mums netrūkst.
Komponista Romualda Kalsona devums latviešu mūzikā ir ļoti bagātīgs, no romantiskas stīgas līdz pat groteskai. Opera "Pazudušais dēls", simfonijas kamerorķestrim, partitūras simfoniskajam orķestrim – tā ir tikai neliela daļa no komponista veikuma. 1996. gadā viņš saņēmis Lielo mūzikas balvu un nu ir tās laureāts par mūža ieguldījumu.
Tāpat 6. martā, balvu pasniegšanas ceremonijā, sumināti tiks vēl septiņi izcilākie mākslinieki un sasniegumi mūzikā. Īpaši izcelti tiek jaunie talanti, tostarp balvas nominants – kontrabasists Matīss Eisaks, kurš šobrīd studē mūzikas akadēmijā Brno. Matīsa debija pērnajā gadā ar "Sinfonietta Rīga" izpelnījusies ne mazums uzslavu kritiķu vidū. Interesanti, ka par kontrabasistu Matīss kļuvis nejauši, kad Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā tika slēgta ģitāras klase.
Mana vienīgā iespēja bija mācīties kontrabasu, un, protams, šobrīd es esmu par to ļoti pateicīgs, tā teikt, es nezinu… liktenim vai vienkārši notikumu secībai. Es nekad nebūtu domājis, ka man kā kontrabasistam būs solo nominācija.
Lielās mūzikas balvas žūrija, kuras darbs daudziem šķiet apskaužams, atzīst, ka šogad darbs tiešām nav bijis viegls. Latvijā talantu un radošuma netrūkst. Ir pat novērota jauna tendence – mākslinieki pārliecinoši sper soļus ārpus ierastā, koncertus rīkojot netipiskās vietās.
Uz gada mūziķa titulu šogad pretendē ērģelniece Iveta Apkalna, ģitārists Matīss Čudars un saksofonists Arvīds Kazlausks.
Jāpiebilst, kamēr jau aizvadītā gada labāko izvēle žūrijai šķiet kā neiespējamā misija, šā gada – valsts simtgades – muzikālie notikumi solīti vēl krāšņāki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
