Latvijas seniori ir "satraukti un skumīgi", gaidot pensiju indeksāciju
Latvijas senioriem liels satraukums par gaidāmo pensiju indeksāciju. Šis ikgadējais pieaugums ne tuvu nespēs kompensēt pēdējā gada laikā piedzīvoto cenu lēcienu, īpaši tādēļ, ka pensionāru galvenie tēriņi – pārtika un komunālie maksājumi – ir auguši pat vēl vairāk nekā vidējā inflāciju.
Arī Labklājības ministrijā atzīst, ka gaidāmā indeksācija nav pietiekama, taču šogad nekā cita nebūšot.
Līdz pensiju indeksācijai Latvijai mazāk nekā divas nedēļas, taču šis pieaugums būs pagalam knaps salīdzinājumā ar tiem dzīves dārdzības pieauguma trakumiem, ko esam redzējuši aizvadītā gada laikā.
Inflācijas ietekmē naudas pirktspēja mazinās, tāpēc valsts pensijas katru rudeni indeksē. Aprēķins ir sarežģīts – ierasti vērtē, kā gada laikā mainījušās patēriņa cenas un kā apdrošināšanas iemaksu algu summa jeb, rupji raugoties, kas noticis ar algām tautsaimniecībā. Šis gads gan būs izņēmums. Problēma tajā, ka ņem vērā nevis to, kas noticis ar faktiskajām, bet gan tā sauktajām reālajām algām. Proti, arī šeit ierēķina inflāciju, un aizvadītajā gadā tā pilnībā noēdusi algu pieaugumu.
Faktiski tas nozīmē, ka šogad, rēķinot šo pensiju pieaugumu, skatās tikai un vienīgi faktisko patēriņa cenu indeksu jeb gada inflācijas radītāju. Šajā grafikā varam redzēt, kāds tas bijis kopš pērnā gada augusta. Vēl maijā gada inflācija bija rakstāma ar divciparu skaitli, taču pensijas indeksācijas aprēķinā iekļauj jūliju, kad inflācija bija 6,4%.
Piemērs: pensija 500 eiro, kas nav tālu no vidējās pensijas valstī. Jāreizina ar inflācijas procentam atbilstošu koeficientu 1,064 un attiecīgi pieaugums par 32 eiro. Savukārt pensionāram, kurš saņem, piemēram, 320 eiro, sagaidāms kāpums par aptuveni 20 eiro vien.
Nepietiekami – tā šo situāciju raksturo "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, uzsverot, ka augsto inflāciju faktiski redzam jau divus gadus. Šajā periodā pārtika un komunālie maksājumi sadārdzinājušies vēl straujāk, nekā atspoguļo vidējais inflācijas rādītājs.
"Saprotam, ka pensionāriem šīs divas tēriņu kategorijas – pārtika, mājoklis – veido 40 vai pat 60% no kopējiem ienākumiem. Šī pensionāra inflācija bijusi pat krietni augstāka nekā Latvijas vidējā iedzīvotāja inflācija. 77% vientuļo pensionāru ir grūtības savilkt galus. Ja mēs nespējam kompensēt pat šīs mazās pensijas pirktspējas krišanos, visticamāk, ir jādomā lielāki mēri," saka Zorgenfreija.
Sarūgtinājumu neslēpj Pensionāru federācijā.
Nekā iepriecinoša jau nav. Seniori ir skumīgi, satraukti. Rudens ir klāt. Apkure. Ne tikai centralizētā, bet runa arī par malkas cenām, par granulām, par visu pārējo.
Jaunais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) gatavs nākamā gada budžeta sarunās virzīt ideju par pensiju indeksāciju divreiz gadā un paplašinātu darba stāža piemērošanu aprēķinā, bet tas, protams, būtu tikai 2024. gadā.
"Diezgan sarežģīti. Tās ir 2023. gada budžeta plānotās izmaksas, un mēs strādājam pie 2024. gada budžeta. Visticamāk, budžeta grozījumu nebūs un plānotais resurss indeksācijai paliks esošajā apmērā," saka Augulis.
Jaunās pensijas pēc indeksācijas stāsies spēkā no oktobra.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
