LDDK: Ar likumu ierobežot krievu valodas izmantošanu būs problemātiski
Tieslietu ministrijā topošais Divvalodības ierobežošanas likums paredz, ka nākotnē šādus paziņojumus komersanti izmantot nedrīkstēs – saziņu varēs piedāvāt tikai latviešu valodā. Atbildīgie skaidro, ka ikdienā gan publiskajā telpā, gan darba vidē krievu valoda joprojām ir plaši izmantota un likuma mērķis ir to ierobežot.
"Pieņemsim, jūs ejat pa lielveikalu, un tur skan sludinājumi divās valodās. Šis nebūtu pieņemams. Tāpat sūtījums pastkastītēs – samestas lapiņas, aicinot kaut ko iegādāties vienā pusē latviski, otrā krieviski – tas nebūtu pieņemams."
Likums arī paredzētu, ka krievu valoda iespējami jāizskauž ne tikai no publiskās komunikācijas, bet arī darba vides. Proti, darba sludinājumos krievu valodu vairs nevarēs prasīt kā vienu no potenciālā darbinieka prasmēm. Vienlaikus runāt ar klientu krieviski joprojām drīkstēs un arī savā starpā kolēģiem svešvalodu izmantot nebūs liegts.
"Ja jūs pasūtīsiet sev picu, protams, jūs to varēsiet darīt krievu vai jebkādā citā valodā. Atslēgas vārds ir publiskā telpa. Ja jūs to nedarāt publiski – nav nekādu problēmu, cilvēki varēs iet pie ārsta, viens ar otru runāt krievu valodā, arī darba kolektīvos."
"Vairāk jau izskatās pēc tādas priekšvēlēšanu aktivitātes rādīšanas, bet kopumā jau ideja nav slikta no tā viedokļa, ka ir viena valsts valoda un neviens nedrīkst tikt diskriminēts, ja viņš nezina krievu valodu, darba vidē."
Darba devēji nenoliedz, ka daudzos kolektīvos krievu valoda ir plaši izmantota, taču ar likumu to mainīt neesot iespējams. Tas vairāk ir katra uzņēmuma iekšējās kultūras jautājums.
"Tur, kur šobrīd uzskata, ka nepieciešama darbā krievu valoda – pareizi, nepareizi, pamatoti vai nē – likums neizmainīs neko, ja sludinājumā neieliksi šo prasību, bet dzīvē paprasīsi – māki vai nemāki. Uzskatu, ka tā ir tāda šaušana pa zvirbuļiem ar lielgabaliem, jo tas jārisina katrā uzņēmumā iekšēji."
Tikmēr sociālantropologs Klāvs Sedlenieks vērtē, – cilvēka zināšanas, tostarp valodu zināšanas, nedrīkst padarīt politiskas.
"Es uzskatu, ka valodas, valodu zināšanas ir zināšanas un prasmes un šeit daži cilvēki mēģina ielikt šīs prasmes kaut kādā politiskā kontekstā un teikt, ka tās prasmes nav politiski neitrālas. Bet es domāju, ka mums ir jāskatās uz šo kā uz prasmēm, kuras ir. Tāpat kā matemātika tev ir jāzina kaut kādā pamatlīmenī, lai varētu strādātu par kasieri."
Turklāt šāda veida ierobežojumi varētu radīt sarežģījumus privātajam sektoram.
"Ja biznesam ir jākomunicē kaut kādā veidā ar saviem klientiem, tad ir jākomunicē tā, lai tas būtu maksimāli efektīvi, nevis kaut kādai politiskai konjunktūrai vai politiskai stājai atbilstoši."
Ieceri par Divvalodību ierobežojošo likumu tieslietu ministrs jau nākamnedēļ varētu prezentēt koalīcijas partneriem sadarbības padomē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
