Lestenē par aptuveni vienu miljonu eiro top muzejs – piemiņas vieta Kurzemes kaujās kritušajiem

Lestenes centrā atrodas Lestenes Brāļu kapi, kuros guldīti Otrā pasaules kara laikā kritušie latviešu leģiona karavīri. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas bija iespējams vienkopus pārapbedīt karavīrus no visas Latvijas. Blakus atrodas luterāņu baznīca, kas kopā ar kapiem veido vienotu kompleksu. Savukārt pāri ielai stāv nams, kas nu taps par Latvijas vēsturē lielāko un asiņaināko kauju – Kurzemes lielkauju – muzeju. Ideja par to lolota jau gadiem, un daudz izdarīts, pateicoties ziedotājiem.

"Tas ir ne tikai Lestenei, ne tikai Tukuma novadam, tas ir visai valstij un patiesībā visai Eiropai šajā politiskajā situācijā. Lielkauju piemiņas muzejs, kura tapšanā milzīgs paldies jāsaka "Daugavas vanagiem", kuri iegādājās privātu ēku, uzdāvināja pašvaldībai un tad tika pieņemts lēmums, ka taps muzejs," stāsta Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Jančevskis.

Būvniecība namā sākta jau pērn un jau paveikti lieli darbi – šonedēļ atzīmēti Spāru svētki.

"Visas galvenās konstrukcijas ir uzbūvētas, kā teikt, tagad sāksim apdares darbus – siltināšanas darbi, jumts jāuzliek. Tagad tieši esam ekspozīcijas zālē, galvenajā telpā. Vecais ar jauno satiksies, jo jaunajā daļā, kas ir pilnīgi no jauna – tur būs stikla konstrukcija, kā teikt, mazliet mūsdienīgāk. Tiks arī atjaunota vecā ekspozīcija – bunkura daļa, tā pagaidām nodemontēta, bet viss tiks atjaunots, kā bija pirms tam. Šajā daļā būs kāpnes uz otro stāvu, arī koka kāpnes. Šajā daļā būs ziedojumu zāle, tur, kur plēve ietīta – ieeja, tā daļa visa būs stiklota, arī ieejas daļa," stāsta būvdarbu vadītājs Roberts Auseklis.

Šajā namā kopš 18. gadsimta sākuma darbojās Lestenes baznīcas krogs. 20. gadsimtā tas kļuva par strādnieku mītni, Kurzemes kauju liecinieku, tad pienotavu, bet kopš Brāļu kapu izveides – par Leģionāru piemiņas istabu.

"Tad arī būs tā kā kroga lete, kur arī pieņems apmeklētājus. Tur būs ekspozīcija bunkurs, kura jau bija pirms tam muzejā. Otrajā stāvā būs konferenču zāle. Bija esošais muzejs tāda maza ēka, tā visa tika demontēta. Vecā bija tā kā kūts daļa, tai visas sienas paliek un viss tiks atjaunots no ārpuses. Visi akmentiņi nostiprināti, tā kā tajos laikos arī bija," stāsta Auseklis.

Arī ekspozīcijas koncepcija jau ir skaidra.

"Tas ir stāsts par karavīru. Būs dažādi eksponāti, kas saistās ar konkrētiem karavīriem, ar konkrētām kaujas norisēm, par to visu domāts ļoti mūsdienīgā risinājumā – ar video, ar citām tehnoloģijām, kas atbilst mūsdienām. Ar domu, ka tas varētu piesaistīt jauniešus un kļūt interesanti," bilst Jančevskis.

Muzejs darbosies kā jauniešu izglītības centrs ar savu klases telpu, lai palīdzētu jaunajai paaudzei izprast savas tautas patieso vēsturi un mudinātu viņus iesaistīties valsts aizsardzības spēkos.

Kopējās muzeja izmaksas ir aptuveni viens miljons eiro. Ja izdosies iegūt valsts līdzfinansējumu, nepilnu pusmiljonu eiro, būvniecības darbi tiks pabeigtu nākamā gada aprīlī.