Levits: Atbalstam energokrīzē jāatbilst aktuālajai situācijai

"Atbalstam jāiet līdzi situācijai. Ja tā pasliktinās, jābūt lielākam atbalstam. Visu laiku jāseko līdzi," pauda prezidents, piebilstot, ka pašreizējā valdības darbība ir nākusi laikus.

Levits gan akcentēja, ka pašreizējā enerģētikas krīze Latvijā iestājusies arī tamdēļ, ka par šiem jautājumiem nav domāts laikus.

Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ap 250 miljonu eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai.

Reizē tika noraidīti opozīcijas iesniegtie vairāki priekšlikumi, kuros bija piedāvāts energocenu kompensēšanai noteikt lielākus pabalstus, atbalstu sniegt mēnesi ilgāk un citi soļi iedzīvotāju izmaksu mazināšanai.

Atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam Saeima likumā noteica, ka par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā – no janvāra līdz aprīlim – izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī. Tiek lēsts, ka šī atbalsta daļa izmaksās ap 80 miljoniem eiro un ka atbalstu saņems ap 398 000 cilvēku.

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim izmaksās 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai. Provizoriski izdevumi minētā atbalsta izmaksāšanai veidos ap 44 miljoniem eiro.

Lasi vēl – Pensionāriem, atlīdzību un pabalstu saņēmējiem energokrīzē plāno izmaksāt vēl 20 eiro; ģimenēm par bērnu – 50 eiro mēnesī

Prognozētais minētā 20 eiro atbalsta saņēmēju skaits ir ap 553 000, un to saņems pensionāri, Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, apdrošināšanas atlīdzības un atlīdzības apgādnieka zaudējuma saņēmēji, bērna ar invaliditāti kopšanas atbalsta saņēmēji, pabalsta personām ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmēji un pabalsta personām ar alternatīvo statusu saņēmēji.

Tāpat valsts palielināto mājokļa pabalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām līdzfinansēs visa gada garumā. Tam papildus vajadzēs septiņus miljonus eiro.

Likumā arī noteikts, ka elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu un obligātā iepirkuma komponentes izmaksas līdz aprīlim kompensēs valsts. Pakalpojuma kompensēšanai kopumā būs nepieciešami ap 64 miljoni eiro un OIK maksas samazinājums provizoriski valstij izmaksās ap 21 miljonu eiro.

Tāpat nolemts gada pirmajos četros mēnešos kompensēt centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas sadārdzinājumu ekstremālos gadījumos. Kompensēšana tiks piemērota, ja mājsaimniecības lietotājiem būs noteikta maksimālā pieļaujamā siltumenerģijas cena – 68 eiro par megavatstundu. Šādos gadījumos piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu segs no valsts budžeta līdzekļiem.

Noteiktām mājsaimniecībām, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kuru kopējais mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš ir no 221 kilovatstundas (kWh) līdz 5269 kWh, kompensēs ekstremālo dabasgāzes cenu sadārdzinājumu.

Valsts kompensēs dabasgāzes cenu, kas pārsniedz 0,034 eiro par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Provizoriskās izmaksas par šā atbalsta instrumenta ieviešanu būs aptuveni 27 miljoni eiro.

Attiecīgā atvieglojuma kontekstā likumā noteikts, ka maksas samazinājuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 0,03045 eiro par vienu kWh bez PVN, ja dabasgāzes patēriņš mēnesī ir no 221 kWh līdz 5269 kWh, vai arī 0,02279 eiro par vienu kWh bez PVN, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniegs 5269 kWh.

Pieņemto likumu parlamentā virzīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.