Levits norāda uz nepieciešamību pārtraukt nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darba tirgū

Baigais gudrinieks, interesanti, kā viņš pats bija jauns un strādāja padomju laikā, vedj tur po-ljubomu lapotal po russki. Šodien gan latvju un krievju tautības pēcnācēji, citu ģermaņu un slāvu tautības ir sapratuši, ka visas valodas ir vajadzīgas.

Varbūt nepamatotas cenas labāk samazināt?

Dalbajobs

Valodu prasmes ir tieši tādas pašas prasmes kā darbs ar Excel, ripzāģi vai šujmašīnu. Ja man pieder šūšanas uzņēmums, tad meklējot darbā šuvēju man būs svarīgi, lai tam piemīt prasme darboties ar šujmašīnu, jo tas ir tas, kas nepieciešams, lai veiktu savus tiešos darba pienākumus. Savukārt, ja man pieder restorāns, es kā darba devējs esmu ieinteresēts meklēt tādu viesmīli, kuram, izņemot pārējās darbā nepieciešamās prasmes, ir arī valodu prasmes, jo tas būs vērtīgāks darbinieks par to, kuram šo prasmju nebūs. Nevienam nav noslēpums, ka kapitālismā uzņēmumi eksistē ar vienu vienīgu mērķi — nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas. Un ja darbinieks ar valodu prasmēm spēs manam uzņēmumam ienest vairāk līdzekļu, tad protams, ka es esmu ieinteresēts pieņemt tieši šādu cilvēku.

Raksts sākas ar teikumu «Vēl joprojām, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, krievu valodas zināšanas tiek nepamatoti pieprasītas darba tirgū...» No shit, Sherlock. Arī 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas metinātājiem darba tirgū joprojām tiek pieprasītas prasmes mācēt darboties ar metināšanas pusautomātu.

Ja Satversmes tiesa uzskata, ka ikvienam Latvijā dzīvojošajam ir jāzina un jāprot brīvi lietot latviešu valoda, ar to viss ir kārtībā. Bet teikt, ka es nedrīkstu mācēt citas valodas un ar šo prasmju palīdzību būt konkurētspējīgs darba tirgū, ir vecu onkuļu marasms.

Ja tu esi dzimis Latvijā, tava dzimtā valoda ir latviešu.

[..] ?

?

???

Levitan vienreiz beidz izcelties ar savu daunizmu, esi kakdreiz ari virietis!!!???

Egils Levits