Spīķeru koncertzālē Rīgā svētdien goda vietā lībiešu karogs. Šeit pulcējušies līvi no visas Latvijas, lai atzīmētu viena no savas tautas simbola – zaļbaltzilā karoga – simtgadi.
Tieši šajās trīs karoga krāsās pirms simt gadiem arī tika iekodētas lībiešu saknes – zaļie meži, baltās kāpas un zilā jūra.
"Ar lībiešu karogu mēs varam pateikt, kam esam vistuvāk – mūsu lībiešu krastam, mūsu dabai, mūsu spēkam un saknēm. Un tas ir šis zaļ-balti-zilais," teic Lībiešu savienības vadītāja Ieva Ernštreita.
Latvijas universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits atzīmē, ka lībiešu karogs un arī lībiešu himna ir tie divi simboli, kas lībiešiem ir ļoti svarīgi.
Tiek lēsts, ka šobrīd runāt lībiešu mēlē Latvijā prot tikai nedaudz virs 200 cilvēku, taču uz nākotni līvu kopiena raugās cerīgi – jauniešiem ir gana liela interese par šo valodu un lībiešu tradīcijām.
Arī svētdien svētkos piedalījās padsmit bērnu un jauniešu, kuri ik vasaru Mazirbē apmeklē lībiešu vasaras skolu. Starp tiem gan tādi, kuriem pasē rakstīts līvs, gan tādi, kuri lībiešu saimei pievienojušies no malas un tagad kļuvuši par līvu tautas mantojuma glabātājiem.
"Tā ir daļa no manis un man šķiet, ka tas ir svarīgi visai Latvijai, jo tā ir pamatiedzīvotāju tauta. Ja mēs nesglabāsim šīs vērtības, kas ir lēnām zūdošas, tad, ko tas pateiks vispār par mums, kā tautu, ja mēs esam gatavi kaut ko tādu pazaudēt," teic lībiete, lībiešu vasaras skolu "Mierlinkizt" dalībniece Irbe Ernštreita.
2023. gads Latvijā tika pasludināts par Lībiešu mantojuma gadu un kopiena secinājusi, ka darba pie šī mantojuma saglabāšanas vēl daudz. Ja Kurzemē viss daudz maz esot kārtībā, tad aktīvāk jāmodina esot Vidzemes līvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
