Lielo izpārdošanu un svētku laikā strauji pieaug ziņojumu skaits par krāpnieciskiem darījumiem internetā
Gada nogalē lielo izpārdošanu un svētku laikā strauji pieaug ziņojumu skaits par krāpnieciskiem darījumiem internetā. Īpaši aktīvi šajā laikā uzdarbojas viltus interneta veikali, par kuriem saņemtas pirmās sūdzības.
LNT Ziņu dienests nesen saņēma ziņu par kādu, iespējams, krāpniecisku interneta veikalu. Kāda rīdziniece tā dēvētajā melnajā piektdienā šajā vietnē bija pasūtījusi vairākus apavu pārus. Bet pirkums netika nedz apstiprināts, nedz piegādāts, bet nauda no maksājumu kartes konta noņemta.
"Vēlos pievērst uzmanību, ka "Instagram" ievietota informācija par aizdomīgu apavu interneta veikalu. Ar vietni "shop.lace-drmartens.com" nav iespējams sazināties. Uz e-pastiem tās uzturētāji neatbild, bet telefons pat nav norādīts," norāda sieviete.
Pārbaudot domēnu, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" speciālisti viennozīmīgi secināja, ka interneta veikals ir krāpniecisks. Tas esot mēģinājis paslēpties.
Brīdī, kad sāk rādīties, ka šis vārds ir paslēpts, izmantojot kaut kādi specifisku servisu, tas ir pirmais solis jau aizdomām uz to, ka kaut kas nav tomēr tīrs.
Turklāt, interneta veikals ticis izveidots novembra vidū – īsi pirms lielās Melnās piektdienas izpārdošanas.
Šobrīd šis interneta veikals vairs nav sasniedzams. Un tā ir klasiskā krāpnieciskā shēma. Kad šādi domēni tiek izveidoti īsi pirms izpārdošanām un svētkiem, un slēgti uzreiz pēc tiem.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārbaudīt nepazīstamu interneta veikalu – ierakstīt tā nosaukumu meklēšanas sistēmā. ja vietne ir krāpnieciska, tad, visticamāk, par to nekādas informācijas arī nebūs.
Šādiem te viendienas veikaliem – viņiem nekāds tāds klientu profils neviens neveidojas. Neviens nezin, kāda ir īsti viņu apkalpošana, cilvēki vienkārši pamana kaut ko un principā bez lielas domāšanas dalās tālāk. Tas diemžēl ir raksturīgi ir sevišķi jaunākai publikai, kas aktīvi lieto sociālos tīklus.
Mūsdienās 90% krāpniecisko darbību ar kartēm notiek internetā, liecina banku informācija. Labā ziņa ir tā, ka patērētājiem ir iespējams izkrāpto naudu atgūt pie nosacījuma, ka pirkums tika veikts tikai ar kartes datiem, neievadot internetbankas datus.
Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs skaidro: "Ja nav šīs te drošās pirkuma autentifikācijas, tad faktiski šī te karšu norēķinu shēma paredz to, ka risks par krāpšanu ir tajā pusē, kura nenodrošina drošo interneta pirkumu atbalstu. Faktiski tas risks par krāpšanu ir tirgotāju pusē. Ir ļoti liela iespējamība, ka nauda tiek atgriezta."
Protams, pirms tam iespējamie krāpniecības upuri tiek pārbaudīti. Lai izvairītos no atkārtotas naudas noņemšanas, speciālisti iesaka bloķēt aizdomīgos darījumos iesaistītas bankas kartes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
