Lietuva kritizē Latvijas nespēju tikt galā ar migrantu plūsmu un apsver robežkontroles atjaunošanu
Valsts robežsardze atzīst, ka austrumu robežas sargāšana sagādā problēmas, jo Baltkrievija lielākās migrantu masas šogad sūta tieši uz Latviju.
Saskaņā ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas datiem, tā sauktā sekundārās migrācijas plūsma no Latvijas pirmajā pusgadā, salīdzinājumā ar šo periodu pērn, ir četrkāršojusies līdz vairāk nekā 1200 migrantiem.
Lietuvas jaunais iekšlietu ministrs Martīns Katelīns uzskata, ka Latvija netiek galā ar robežas apsardzību, un viņš pat pieļauj robežkontroles atjaunošanu ar Latviju.
Pēc ministra teiktā, migranti ieceļo Latvijā un pazūd, bet pēc tam tiek aizturēti Lietuvas teritorijā. Viņaprāt, tas nav pieņemami, un Latvijai jāpieliek lielākas pūles robežas sargāšanā.
Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Dombrava neņemas spriest, vai Latvija austrumu robežu apsargā vājāk, nekā to dara lietuvieši. Galvenā problēma Dombravas vērtējumā ir lielais migrantu skaits, ko uz Latviju raida Baltkrievija.
Salīdzinot ar Lietuvas pusi, vai ir kaut kas vājāk vai stiprāk, to, es domāju, man tuvākajās dienās izdosies pārliecināties. Baltkrievijai šī pieeja ir, viņi testē dažādus virzienus. Arī politiski skatās kaut kādā brīdī, kurā virzienā virzīt šīs migrantu masas. Kādu laiciņu atpakaļ tā bija Polija, kas bija pamatvirziens. Ir bijis brīdis, kad Lietuvas virzienā ir šis pamatspiediens. Šobrīd ir tas brīdis pienācis, ka Latvijas virzienā.
Lietuvai viņš iesaka nevis atjaunot robežkontroli, bet palielināt atbalstu Latvijas robežsargiem, ko sniedz arī igauņu un somu kolēģi.
Valsts robežsardzē skaidro, ka saspringts laiks sākās kopš marta. No robežas nelegālas šķērsošanas šogad atturēti jau aptuveni astoņi tūkstoši migrantu, kas ir deviņas reizes vairāk kā Lietuvā. Un lai gan palīdzību sniedz arī Valsts policija un bruņotie spēki, ne visus robežpārkāpējus izdodas notvert, atzīst Valsts robežsardzē.
Neesam pagaidām uzaudzējuši tik lielu kapacitāti, lai varētu būt 100% pārliecināti, ka neviens pāri robežai nav pārgājis. Pagaidām arī nav līdz galam izbūvēts tehnoloģiskais risinājums uz valsts robežas. Ir tikai fiziskais žogs plus atsevišķos posmos arī ir pieslēgtas kameras. Bet šis projekts plānots līdz gada beigām. Līdz ar to pēdējā laikā tiek novērots, ka migranti kāpj pāri žogam. Pieliek klāt kāpnes vienā pusē un otrā. Līdz ar to ātri pārvar šķērsli. Protams, atstāj arī kaut kādas pazīmes, kuras robežsargi pamana un pēc tam notiek vajāšana un pakaļdzīšanās. Ne visos gadījumos mēs noķeram viņus Latvijas teritorijā.
Kā norāda Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Valdis Jukšs, migranti un viņu pārvadātāji arī kļuvuši agresīvāki.
Novērojam ikdienā, ka viņi nepakļaujas mūsu likumīgajām prasībām, kad mēs dodam komandu "Stāt!". Viņi neizpilda komandu. Tad mums nākas izmantot dienesta ieroci, raidot brīdinājuma šāvienu gaisā. Tikai tad viņi apstājas. Vēl arī agresīvu rīcību esam pamanījuši no pārvadātājiem. Ja agrāk pārvadātāji tika apstādināti un aizturēti uzreiz, tagad notiek vajāšanas, pārvadātāji izraisa ceļu satiksmes negadījumus un tiek bojātas mūsu dienesta automašīnas, paši apdraud sevi, kā arī visu mūsu sabiedrību.
Dombrava apsver iespēju pielietot jaunas metodes cīņā pret nelegālo migrāciju, neprecizējot, kādas.
Ir arī vēl papildu mehānismi, ko varētu ieviest, kas Baltkrievijai pavisam nepatiks, kas varētu tos skaitļus nomest krietni zemāk, nekā ir šobrīd. Ir savi veidi, kā var viss kaut kas notikt, ka viņiem vairs nebūs iespējas pie mums iebraukt iekšā.
Otrdien sāksies Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča valsts vizīte Lietuvā. Delegācijas sastāvā ir arī Dombrava. Viņš plāno apmeklēt Lietuvas zaļo robežu, lai pārliecinātos, vai ir kādas atšķirības robežas apsardzībā un ar kaimiņvalsts kolēģiem pārrunāt cīņu pret nelegālo migrāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
