LIZDA vs. ministrija – abas puses skaidro, kas noveda līdz lielajam piketam

"Pikets notiek, jo mēs vēlamies, lai valdība pilda to, par ko mēs vienojāmies pagājušajā gadā. Zināmas izmaiņas ir bijušas, jāsaka, ka izmaiņas no ministrijas puses  nav tikai nedēļu ietvaros, pat stundu ietvaros. Katrs nākamais piedāvājums ir situāciju pasliktinošāks," tā neilgi pirms piketa intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" arodbiedrības nostāju skaidroja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Jau ziņots, ka Izglītības ministrija piedāvā no nākamā gada septembra visiem skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu, vienlaikus nosakot maksimālo kontaktstundu skaitu, ko tie drīkstēs vadīt. Pedagogu arodbiedrība šim piedāvājumam kategoriski nepiekrīt. Otrdienas piketā varētu piedalīties aptuveni divi tūkstoši dalībnieku, kas uzstās, lai ministrijas ieceri valdība tomēr neapstiprina.

Vanaga norādīja, ka pašlaik piedāvātais paredzot to, ka skolotājam būs jāstrādā vairāk, lai saņemt tādu algu, kāda tā bijusi līdz šim.

"Tur ir pasliktinājums citu pienākumu veikšanai. Tās nav nekādas labas ziņas," norādīja Vanaga.

Vanaga uzsvēra, ka pašlaik neredz iespēju vienoties ar Čakšu, tāpēc liela loma sarunās esot Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Video: intervija ar LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) intervijā raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka arodbiedrības un ministrijas konfliktu radījis jautājums, kādās mērvienībās tiek mērīta pedagogu slodze.

Vienlaikus ministre uzsvēra, ka pārmaiņas nav gaidāmas šogad.

"Visi skolotāji var būt mierīgi, informatīvo ziņojumu esam tikko palaiduši publiskā apspriešanā, domāju, ka ar šo arodbiedrības vadība mazliet manipulē. Katra stunda mūsu piedāvājumā no 2025/2026. gada ir apmaksāta. Mēs esam pildījuši savus solījumus attiecībā uz atalgojuma pieaugumu, mēs virzāmies uz to, lai būtu skolotāju atbalsta sistēma," teica Čakša.

Jau ziņots, ka pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku – 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.