Augu veselības gadā Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā atklāta orientēšanās spēle. Apmeklētājiem piedāvā atpazīt kaitēkļus, kas jau bojā vai nākotnē apdraud Latvijas floru.
Lielākā daļa kukaiņu un invazīvo sugu līdz ar klimata pārmaiņām nāk no siltajām zemēm. Par īstu Latvijas egļu biedu pēdējos gados kļuvis astoņzobu mizgrauzis. Šis maziņais, vien milimetru lielais kukainis nodara milzīgu postu. It sevišķi, ja astoņzobu mizgrauzis iemetas kādā no aizsargājamām teritorijām, kur koku ciršana nodara neaizstājamu ļaunumu dabai.
"Šis gan ir pašu māju kukainis, kas attīstās cikliski. Un pagājušais gads, droši vien šis gads, būs tas, kas nodarīs ļoti lielus postījumus. Ja viņu ir daudz, tad egles ir jācērt un no mežiem jāņem ārā. Jo viņi vairojas. Viņiem patīk tā vide. Vecas, lielas daudzu desmitgadu egles aiziet postā," norāda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Šis gads ir pasludināts par starptautisko augu veselības gadu. Lai veicinātu par to izpratni, Botāniskajā dārzā izveidota orientēšanās spēle. Apmeklētāji kasē saņem uzdevumu lapu, kurā atzīmēti augi, kas jāatrod, jāiepazīstas ar informāciju, kas izvietota pie augiem, un jāaizpilda krustvārdu mīkla. Ar spēles palīdzību var uzzināt vairāk par 13 jau esošiem kaitēkļiem, kā arī tiem, kas, iespējams, apdraudēs pašmāju floru nākotnē. Cīņa ar tiem notiek starptautiski.
"Būtiskākie ir tie kaitēkļi, ko mēs atvedam no citiem kontinentiem. Tie ir vai nu tūristu atvestie, vai nu tirdzniecības ceļā, līdz ar to viņiem šeit nav dabīgo ienaidnieku, un mēs varam nonākt situācijā, kad, piemēram, mēs kaut kādus kultūraugus vairs nevaram audzēt. Piemēram, Eiropā ir ievesta priežu koksnes nematode, Portugāle un Spānija ļoti cīnās, lai neatnāktu pie mums," stāsta starptautiskais eksperts Ringolds Arnītis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kaitēkļus ik pa laikam apkaro arī pašā Botāniskajā dārzā, kur aug vairāk nekā 5 500 vienību.
"Īpaši svarīga augu aizsardzība ir slēgtajās telpās, kur ir ierobežotas iespējas nodrošināt ventilāciju un gaisa plūsmu. Katrā gadījuma mūsdienās arvien populārākas kļūst augu aizsardzības dabīgas metodes. Piemēram, bezmugurkaulnieki kukaiņi, kuri savas dzīvības uzturēšanai izmanto mums nevajadzīgos," bilst LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs.
Izglītojošā orientēšanās spēle Botāniskajā dārzā būs pieejama visu sezonu – pat līdz oktobrim.
