"Lieldienas ir tie svētki, kas atgādina, ka pārmaiņas ir iespējamas. Mūsu problēma ir tāda, ka gribam palikt tajā, kas ir, pie tā, kas ir: drošs un zināms, un Lieldienas mūs izaicina. Izmaina mūsu domāšanu," norāda Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
Kristīgā baznīca šodien svin Lieldienas! Daudzās draudzēs svinības sākās jau sestdienas vakarā, iededzinot Lieldienu sveci, kam sekoja dziedājumi.
Laika gaitā nekas nav mainījies, teic mācītājs Linards Rozentāls, arī mūsdienās cilvēki uz templi nāk pēc garīgām vērtībām: "Cilvēki ilgojas pēc divām lietām – lai nonāktu kādā pieredzē, kas rezonē ar viņu pašu dzīvi, piedzīvoto, bēdām, priekiem. Otrkārt ilgojas pēc tā, lai viņu dzīves būtu ierakstītas lielākā veselumā, Dieva nodomā, mīlestībā, plānā."
Mēs dzīvojam laikmetā, kur ļoti spēcīgi esam atšķirti viens no otra. Esam katrs savā vietā un dzīvē, bet saites, kas vieno ar citiem, kļūst aizvien trauslākas un vājākas.
"Pasaule var būt vieta, kur valda nevis karš un konkurence, un, kur iznīcina viens otru, bet pieņem un mīl, nevis dažus, bet katru. Lieldienu būtiska vēsts, ka mūsu katra dzīve tikai tad pa īstam ir dzīve, ja ir augšāmcēlusies šajā Dieva nodomā, Dieva mīlestībā," norāda Rozentāls.
Cauri visai cilvēces vēsturei kā pavediens stīgojas Dieva nodoms, lai cilvēks būtu mīlestības pilns, labvēlīgs, draudzīgs, vai citiem vārdiem – svēts. Jo svētīt nozīmē vēlēt kādam labu!
"Gribu novēlēt, lai cilvēki nepadodas tumsas priekšā, iznīcības, baiļu, neziņas. Lai ne tik daudz ceram uz rītdienu, bet, ka esam drosmes pilni, mīloši, sirsnīgi, un esam cilvēki, kuros mīlestība stiprāka kā naids," novēl Rozentāls.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
