Māksla, kas spēj stāvēt pāri valodas un valsts robežām

Mūsdienās vairs nav "dzelzs priekškara", un visi dzied gan krievu, gan latviešu, gan citās pasaules valodās. Tikpat nesvarīga cik valoda, klausītājam ir arī valsts, no kuras nāk izpildītājs. Latvijā joprojām cilvēki skatās "Briljanta roku", "Kaukāza gūstekni" un, protams, gadu mijas klasiku "Likteņa ironiju jeb Vieglu garu!". Un nav svarīgi, no kuras valsts filma ir nākusi, kādā valodā runā aktieri un kādas dziesmas izskan filmā, tās joprojām skatās kā krievu, tā latviešu ģimenēs un mājās.

Lasi vēl – Latvieši un krievi. Kā mēs atšķiramies?

Izrāde "Cerību dārzs" ir par krievvalodīgu māti un dēlu, kas dzīvo Imantā. Māte skatās krievu televīziju un nespēj samierināties ar domu, ka viņai nav tikusi piešķirta Latvijas pilsonība, savukārt dēls veiksmīgi integrējies latviešu sabiedrībā. Pats svarīgākais, ko režisors Vladislavs Nastavševs centās pateikt: "Krieviem un latviešiem nav ko dalīt, jo ikdienas cilvēcīgās problēmas ir vienas un tās pašas!".

Latvieši, cenšoties tikt uz Maskavas estrādes skatuves, saņem lielu nosodījumu. Nosodījumu, kas nāk no pašu latviešu vidus. Ja kādam latvietim izdodas gūt piepildījumu un veiksmi uz Krievijas skatuves, latvieši priecājas, bet, ja neizdodas, tad norāda: "nebija ko uz turieni braukt".

Lasi arī – 9. maijs latviešu un krievu acīm

Kas māksliniekos ir tāds, kas spēj stāvēt pāri tautībām, ir jāatbild katram pašam sev, kurš kaut reizi ir baudījis cittautiešu kultūru un mākslu.

Projektu "Kāpēc viņi dara tā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kāpēc viņi dara tā" saturu atbild producentu grupa "Red Dot Media".

Plašāk skaties sižetā!