2020. gada 12. marts Latvijas vēstures lappusēs ierakstīta kā diena, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar kovida izplatību. Distancējāmies, vakcinējāmies, vilkām maskas un saskārāmies ar realitāti, ka dažādas veikalu un pakalpojumu funkcijas tika liegtas.
12. martā sasauca Krīzes vadības padomes sēdi un pēc tās premjers Krišjānis Kariņš (JV), kā arī Veselības ministre Ilze Viņķele (JV) nāca klajā ar publisku paziņojumu – valdība lēmusi Latvijā izsludināt mēnesi ilgu ārkārtas stāvokli līdz 14. aprīlim.
"Mums visiem ir jāsaprot, ka šī slimība nav apturama, bet ir ierobežojama. Šo slimību mēs varam kopīgiem spēkiem ierobežot," tā pēc ārkārtas sēdes preses pārstāvjiem skaidroja Kariņš, norādot, ka iespējami divi scenāriji. Viens no tiem ir tāds, ka Latvijā strauji izplatīsies vīruss un veselības aprūpes sistēma tikai ar grūtībām spēs tikt galā.
"Lai panāktu nevis pīķi, bet lēzeno slimības norisi, mēs pēc diskusijām krīzes vadības grupā un valdības līmenī izlēmām izsludināt ārkārtas stāvokli valstī," paziņoja Kariņš.
Viskrutākā diena rīt būs Kurzemē: ārkārtas stāvoklis, sarkanais brīdinājums, vētras postījumi, daļa bez elektrības, pilnmēness un visam pa virsu vēl piektdiena, 13.
Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis nozīmēja vēl stingrākus drošības pasākumus koronavīrusa ierobežošanai.
Uz mēnesi tika slēgtas sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas – paredzot mācīšanos ar interneta starpniecību, bet bērnudārzs – tikai tiem audzēkņiem, kuru vecāki nevar pieskatīt atvases un kuri nav bijuši koronavīrusa plosītajās valstīs, kā arī kontaktā ar Covid-19 slimniekiem un kontaktpersonām.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pilnībā bērniem aizliedza interešu izglītību, pulciņus. Tāpat no 13. marta spēkā stājās liegums rīkot publiskos pasākumus, ja tie pulcē vairāk par 200 cilvēkiem. Darbadevējus valdība aicināja nodrošināt iespēju strādāt no mājām.
"Aicinu pārskatīt ikdienas rutīnu – roku mazgāšana kļūs par mūsu dzīvesziņu," izsludinot ārkārtas stāvokli valstī 12. martā preses konferencē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. "Nesveicināties, sarokojoties, tas samazina vīrusa izplatīšanas risku. Ievērot distanci, kad dodamies iepirkties. Neiepirkties pīķa stundās (..),neizmantot lielveikalus kā atpūtas vietu ar ģimenēm brīvdienās," aicināja Viņķele.
Valstī izsludinot ārkārtas stāvokli, Valsts ieņēmumu dienests uz mēnesi pārtrauca klientu apkalpošanu klātienē. Simtiem darbinieku uz laiku nācās atlaist nacinionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", jo tik atcelti reisi uz vissmagāk Covid-19 skartajām valstīm.
Kamēr līdz 13. martam Latvijā bija fiksēti vien 16 saslimšanas gadījumiem, citviet pasaulē jau cīnījās ar plaša mēroga Covid-19 pandēmiju un tika pieņemti drakoniski cilvēku fiziskā kontakta ierobežošanas mēri.
ASV dienu iepriekš lēma uz mēnesi apturēt ieceļošanu no Šengenas zonas Eiropas valstīm, izņemot Lielbritāniju.
Vienlaikus karantīna jau bija izsludināta Itālijā – tika apmeklējumam slēgtas visas pārdošanas un pakalpojumu vietas, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. Arī Centrāleiropā 12. marts bija pagrieziena punkts Covid-19 izplatības ierobežošanā. Čehija paziņoja – tā neielaidīs savā valstī ieceļotājus no 15 vissmagāk koronavīrusa skartajām valstīm. Slovākija pilnībā slēdz robežas, iebraukšanu saglabājot tikai poļiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lietuvā valdība nolēma uz divām nedēļām apturēta visu izglītības, kultūras, sporta iestāžu un izklaides vietu darbību. Tāpat tika liegti ceļojumi uz riska valstīm.
Kopumā pasaulē koronavīruss līdz 2020. gada 13. martam bija reģistrēts 110 pasaules valstīs. Saslimušo skaits pārsniedza 120 000, bet apmēram 4500 cilvēku jau bija zaudējuši dzīvību.
