"Mežabrāļu stāsts kā asiņojoša brūce," kabilnieki ir priecīgi par pieminekli partizāniem
"Mans spēks ir mana tauta" – ar šo vadmotīvu ir izveidota un šodien tika atklāta piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem Kabilē. Vides objekts šajā piemiņas vietā ir atgādinājums par 1945. gada 24. decembra notikumiem, kad nacionālajiem partizāniem izdevās gandrīz uz diennakti atņemt Kabili padomju varai un likt pilsētā plīvot sarkanbaltsarkanajam karogam.
Notikumus, kas 1945. gada 24. decembrī risinājās Kabilē, mēdz saukt arī par Trešajām Ziemassvētku kaujām. Toreiz, kad Latvija bija pakļauta okupantu varai un režīms veica nežēlīgas represijas pret cilvēkiem, nacionālie partizāni, lai atbrīvotu savu biedru, uz vienu dienu pārņēma Kabiles pagasta izpildkomiteju un izkāra sarkanbaltsarkano karogu.
Toreiz šī kauja latviešiem deva cerību un ticību nākotnei. Šodien, viņus godinot, vairāki desmiti cilvēku devās svinīgā gājienā, lai kopā atklātu arī jaunizveidoto piemiņas vietu.
Tas ir piemineklis, kas atgādina gan par traģiskajiem notikumiem, gan arī par mūsu brīvības cīnītāju nesalaužamo garu. Pieminekļa atklāšanā un iesvētīšanā piedalījās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes kapelāns Martins Burke Burkevics.
Atceroties tā laika notikumus un varoņus, Valsts prezidents akcentēja, ka pat tumšajos okupācijas laikos, kad šķita, ka brīvības dzirksts gandrīz apdzisusi, bija varoņi, kuri atgādināja par mūsu tautas brīvības alkām.
"Lai šis piemineklis mums visiem atgādina par mūsu tumšajiem laikiem. Arī šodien, kad debesis nebūt nav tik skaidras, kad pamalē ir tumši mākoņi. Kad valsts drošība reāli apdraudēta, ka ir vērts cīnīties, nezaudēt ticību un būt visiem kopā lielu mērķu vārdā."
Vairāk nekā divus metrus augstā vides objekta koncepcijas autors ir Kristaps Gulbis. Viņš teic, ka uz pieminekļa iegravētais vadmotīvs – "Mans spēks ir mana tauta" – viņam radās, runājot ar savu ģimeni.
"Mana mamma, ome, kara laikā, kad bēga no padomju varas, kādu laiku uzturējās Rendā. Atceras, ka tās mājas saimnieki deva pārtiku vīriem, kas nakti nāca no meža. Pat atceras, kā viņi izskatās, un reiz ar viņu runājot, radās nosaukums, "Mans spēks ir mana tauta". Jo partizāni un vispār cīnītāji nevar eksistēt bez tautas atbalsta."
Tas ir arī vēstījumu nākamajām paaudzēm, ka – bez cīņas nav uzvaras! Piebilst Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Emīls Gailis: "Viņi bija audzināti savai valstij, bija ļoti drosmīgi, protams, arī bijušie leģionāri ar kaujas pieredzi un terora apstākļos, tai pat laikā viņiem bija liels tautas atbalsts."
Atklāt piemiņas vietu bija sanākuši arī esošie un bijušie kabilnieki. Ar asarām acis un puķēm rokās, viņi viens pēc otra nolika svecītes. "Šis laiks, kad meža brāļi, kas cīnījās pret padomju varu, tas ikviena latvieša sirdī kā asiņojoša brūce. Pagājuši 35 gadi, un tikai tagad varam celt gaismā un mācīt jaunatni, kādi laiki bijuši, pret ko cīnījāmies," teic Mirdza, kas ieradās uz pieminekļa atklāšanu.
Skolniece Sofija stāsta, ka zina, ka brāļi bija no cita kareivju pulka, Vācijas. Viņi bija atnākuši uz Kabili, izkarināja karogu – tas tur atradās 24 stundas.
"Visiem bija svarīga brīvība. Mana māmiņa kā meitenīte palīdzēja vienam leģionāram, kas palika pēc tam, kad notika šī iznīcināšana. Esmu pateicīga, ka varējām atjaunot savu neatkarību, un šis notikums man ir ļoti īpašs."
Piemineklis kalpos kā simboliska vieta, kur atzīmēt gan Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, gan Lāčplēša dienu. Tā ornamentu daļa izgatavota, lai tajā būtu iespējams novietot sveces – līdzīgi kā pie Rīgas pils sienas Daugavmalā. Līdzās piemineklim uzstādīts karoga masts un stends ar informāciju par nacionālo partizānu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
