Mīklainajā lidmašīnas avārijā Baltijas jūrā, iespējams, vainojams skābekļa trūkums uz klāja
No Baltijas jūras iepretim Ventspilij šodien turpina vilkt ārā 4. septembrī avarējušās nelielās pasažieru lidmašīnas atlūzas. Rīt sāksies arī meklēšanas darbi zem ūdens. Šī aviokatastrofa ir visai mīklaina, un uzzināt tās iemeslus var izradīties arī neiespējami.
Sakari ar lidmašīnas pilotu bija pārtrūkuši ilgi pirms nogāšanās un gaisā paceltās kara lidmašīnas neredzēja dzīvības pazīmes ne pilota kabīnē, ne pasažieru salonā. Vācijas mediji ziņo, ka lidmašīnā atradies Vācijas uzņēmējs ar bērniem.
Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā ziņo, ka līdz šim izceltas tādas avarējušās lidmašīnas atlūzas kā lūka, sēdekļa fragmenti. Cilvēku mirstīgās atliekas no četriem uz borta esošajiem gan vēl nav atrastas. Meklēšanas darbos iesaistīti krasta apsardzes divi patruļkuģi, kā arī valsts robežsardzes viens kuģis un helikopters. Būtisku palīdzību sniedz specializētais drons, kas uz Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru sūta tiešsaistes video signālu.
"Dažādi objekti var dreifēt vējā un straumē dažādos virzienos, un šī meklēšanas zona palielinās. Pirms kāda laika tās bija 6×6 jūdzes, tagad uz vakara pusi mums jau jāskatās lielākā meklēšanas rajonā."
Rīt sāksies meklēšanas darbi zem ūdens. Dziļums liels – 60 metru.
"Sākotnēji iesaistīsim tehniku – sonāro un zemūdens dronu. Atrodot kaut ko, skatīsim iespējas piesaistīt ūdenslīdējus."
Austrijā reģistrētā Vācijas uzņēmumam piederošā "Cesnas" modeļa lidmašīna izlidoja no Spānijas ar galamērķi Ķelnē. Ar 72 gadus veco pilotu zuda sakari, un lidmašīna taisnā trajektorijā turpināja lidot. Francijā un Vācijā gaisā pacēlās NATO pārtvērējlidmašīnas, vēlāk arī no bāzes Igaunijā. Tā sauktais, spoku lidojums ilgstoši bijis autopilotā ar nemainīgu augstumu un ātrumu, līdz 35 kilometrus no Ventspils krastiem, visticamāk, beidzoties degvielai, lidmašīna strauji zaudē augstumu un iegāžas jūrā.
"Ja to var saukt par veiksmi, tad mums ir paveicies. Tas bija dažu sekunžu jautājums, kad varēja nogāzties uz sauszemi, tostarp apdzīvotā vietā. Tā varēja būt Ventspils, kurā ir amonjaka krātuve."
Vai varētu būt tā, ka bez kontroles esošo lidaparātu notriekuši gaisā paceltie NATO iznīcinātāji, lai nepieļautu lidmašīnas avarēšanu apdzīvotā vietā ar cilvēku lieliem upuriem, Latvijas Gaisa spēki noraida. Taču pavadošajiem NATO spēkiem, kuru piloti savām acīm redzējuši krišanu, ir bijusi būtiska loma, lai precīzi noteiktu avārijas vietu jūrā. Kāpēc tas viss noticis, šobrīd ir vien pieņēmumi. Atslēga varētu būt pilota sākotnēji ziņotās aizdomas par salona dehermitizāciju.
"Tā noved pie skābekļa trūkuma un visi, kas ir lidmašīnā. zaudē samaņu. Tas varbūt sakrīt ar to informāciju, ko snieguši iznīcinātāju piloti. Lai veiktu vizuālo identifikāciju, pielido patiešām ļoti klāt, un nav novērojuši neko pilota kabīnē, nav novērojuši arī kustību pasažieru salonā."
Aviācijas aģentūrā saka, – šādām mazā tipa privātajām lidmašīnām obligāta prasība nav melnā kaste. Nav vēl zināms, kura valsts, mūsējā, Vācija vai Austrija, uzņemsies veikt galveno izmeklēšanu. Tikmēr Latvijas Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs vāc kopā visas no jūras izceltās detaļas. Ir liela varbūtība, ka Kurzemes piekrastē pati jūra sāks skalot ārā lidmašīnas atlūzas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
