Mikroķirurgi nobažījušies par Latvijas medicīnu kara gadījumā
"Karam ir jāgatavojas, lai tas nenotiktu"! Tā saka mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris, kurš nupat atgriezies no Kijivas. Viņš kā piemēru rāda armiju, kas savu kapacitāti audzē. Diemžēl četru gadu laikā, kopš Latvija apzinājusies, – kara medicīnas mums nav, progress tās virzienā bijis pārāk lēns, vēsta TV3 Ziņas.
Jautājumu par kara medicīnas neesamību Latvijā pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā aktualizēja tā brīža veselības ministre Anda Čakša. Viņa teica, ka mums nav cilvēku, kuri spētu ārstēt militārus ievainojumus. Piebalsoja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, ka vairumam ārstu trūkstot zināšanu, kā apkopt šaujamieroču un kara sprāgstvielu radītas traumas.
Pagājuši četri gadi, un nekas daudz nav mainījies. Mūsu mikroķirurgi, kuriem ir pieredze operēt arī Ukrainā, saka, ka armija bruņojas, bet medicīna joprojām nav gatava.
"Ja notiktu kāds konflikts, mēs būtu sliktā situācijā, civilā medicīna nav gatava. Tas nozīmē, ka jābūt treniņiem un plānam gadījumā, ja kaut kas notiek. Bruņotie spēki gatavojas, lai tas nenotiktu. Tas pats jādara ārstiem, lai tas nenotiktu."
K am miera laikos kara medicīna? Šāds viedoklis Latvijā ir valdījis pārāk ilgi. Nākotnē neviens ārsts – ne ginekologs, ne zobārsts – pie diploma netiks, kamēr nebūs apguvis militāros pamatus. Problēma ir jau praktizējošo ārstu sagatavotībā.
Izmaiņas notiek lēni
Pirms diviem gadiem Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca pārakreditēja medicīnas studiju programmu, piektajā – pirmspēdējā – kursā paredzot jaunu obligāto priekšmetu – Militārās medicīnas pamatus. Virziens nešaubīgi pareizais, taču to mācīt sāks vēl tikai pēc diviem gadiem, no 2024.gada.
"Izvēle krita par labu tam, lai visiem dotu pamatzināšanas, nevis padziļinātas, speciālas zināšanas militārajā medicīnā. Kas droši vien visai sabiedrībai šķita ne tik aktuālas kā 2022. gadā ko redzam tagad."
Augstskola cer uz sadarbību ar bruņotajiem spēkiem, jo topošajiem ārstiem būtu lietderīgi apmeklēt poligonus un iepazīties ar militāro tehniku. Tas joprojām tikai idejas līmenī.
Aizsardzības ministrija saka, ka četri gadi pagājuši, cenšoties pārliecināt veselības jomas kolēģus, ka sterilie standarti kara apstākļos ir citi.
"Tas ir saistīts ar domāšanas maiņu. Kur varētu būt problēma – civilā medicīna skrupulozi seko higiēnas standartiem, kā jāiekārto kabinets. Mums bija strīds ar Veselības ministriju, vai ārsts var rīkoties mežā kaujas apstākļos. Par laimi, šo strīdu esam atrisinājuši, bet tā ir domāšanas maiņa, ka kara apstākļos ir jāglābj cilvēks un nav jāseko priekšnoteikumiem, kas ir civilajā dzīvē miera laikā."
Bruņotajos spēkos gan esot ieviestas NATO programmas un apmācīta daļa personāla tieši medicīnas jautājumos. Bet kara medicīnai būtu jābūt lielākai sadaļai visu civilo ārstu praksē, uzskata valsts sekretārs.
Veselības ministrija atbild rakstiski, ka "Latvijā ir veiktas sagatavošanās darbības dažāda veida krīzes situācijām, paredzot arī darbības plānus rīcībai kara gadījumā". Turklāt "pandēmijas apstākļos tikusi spēcināta slimnīcu kapacitāte".
Šādam mieram nespēj pievienoties ārsti, kuri kara šausmas redzējuši tuvplānā. Mēneša beigās viņi rīkos konferenci, veltītu tieši militārās medicīnas jomai.
"Mēs parādīsim to, kāpēc pēdējais brīdis par to domāt ir pagājis."
Jo skaidrs ir viens, ka priekšstats, ka bruņotie spēki karos, kamēr civilie noskatīsies, pēc Ukrainā notiekošā ir sagrauts pilnībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
