Ministrija atkāpjas no iepriekš lemtā: no jaunā mācību gada sociālās zinības un vēsturi mācīs atsevišķi
Trīs nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma pabeigts darbs pie jaunās mācību programmas vēstures un sociālo zinātņu priekšmetos. Kursi izstrādāti, jo kopš "Skola 2030" satura ieviešanas šos priekšmetus mācīja kopā, taču no septembra tie atkal tiks izdalīti atsevišķi. Izglītības ministrija šādu atkāpšanos no pašu iepriekš lemtā veica pēc plaša spiediena kā no sabiedrības, tā pedagogu puses.
Iebildumi tam, ka iepriekš vienmēr atsevišķi mācītā vēsture un sociālās zinātnes, ieviešot "Skola 2030" saturu, vidusskolas posmā apvienotas vienā priekšmetā, nāca no abām frontēm – kā vēstures, tā sociālo zinātņu skolotājiem.
"Sasniedzamie rezultāti, kas bija, tie bija tik izplūduši, ka principā mēs varējām nemācīt ne par valsts dibināšanu, ne par Latvijas Republikas Satversmi, principā nacionālo vēsturi ignorēt. Tā kā būtībā mēs paši sev darījām pāri."
"Arī mēs iebildām, jo mums, kā sociālo zinātņu skolotājiem vienmēr palika dilemmas jautājums, cik dziļi rakt vēsturē, mācot savu tēmu. Jo tā iepriekšējā programma paredzēja ļoti dziļu integrāciju. Respektīvi, ka es varu skaidrot dažādus ekonomiskos vai politiskos procesus no dažādiem vēstures aspektiem, kā tur Otrajā pasaules karā, Neatkarības atjaunošanas laikā utt.," saka sociālo zinātņu skolotājs Aleksandrs Lange.
Pedagogu lielākās bažas bija par to, ka, šo visu sametot vienā katlā, kvalitatīva vēstures apgūšana palikusi novārtā. Skolotāju ieskatā, tas radītu lielu risku, ka skolosim tādus jauniešus, kuri nespēs nedz orientēties vēstures notikumos, nedz arī tiem būs izpratne, kā tas viss saistās notikumiem mūsdienās.
"Ja mēs nepārzinām un neizprotam vēsturi, neizprotam, kas ir noticis un pasniedzam vēsturi tikai kā atrautus faktus bez konteksta, tad mēs nevaram saprast kaut vai, kāpēc Ukrainā notiek tas, kas notiek, kāpēc poļi nemīl krievus," norāda vēstures skolotājs Jānis Arājs.
Pēc pedagogu paustajām bažām un arī prezidenta kritikas, ka vēstures mācīšana atstāta novārtā, Izglītības ministrija gan tagad lēmusi visu labot. Pieņemts lēmums, ka no 1. septembra vēsture un sociālās zinības atkal būs divi atsevišķi priekšmeti. Izglītības ministre Anda Čakša gan nepiekrīt, ka abus priekšmetus apvienot bijusi kļūda jau sākotnēji, tomēr atzīst – arī pati ministrija visus mājasdarbus nepaveica.
"Vienkārši cerēt, ka, radot programmu, viss pats par sevi notiks, tā nenotiek. Un ir jāsaprot, ka, radot lielo mērķi, ir jāpaveic mazie soļi, lai to sasniegtu, tas netika izdarīts, un tas ir jāatzīst. Tāpēc mēs šobrīd esam zināmā mērā spiesti atkāpties atpakaļ."
Solis atpakaļ gan pavēris arī jaunas iespējas. Abiem priekšmetiem, aktīvi iesaistoties pašiem pedagogiem, tagad izstrādāta pilnīgi jauna mācību programma. Tajā iezīmēti visi temati, kas abos priekšmetos ir jāaplūko, lielāka skaidrība, kā strādāt ar skolēniem, būs arī pedagogiem. Vēl gan trūkst jauno mācību materiālu, taču arī tiek solīti.
"Mācību materiālus un metodisko atbalstu nevar izcept kā karstu pīrādziņu vienā naktī. Līdz ar to, lai tas materiāls būtu arī kvalitatīvs, mēs ejam soli pa solim. Ir MK noteikumi pieņemti, kur ir arī šis laika grafiks iezīmēts, un tās ir 2026. gada marta beigas, kas mēs arī solām šos materiālus," skaidro VISC Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.
Vēsturi un sociālās zinātnes pēc jaunās programmas vidusskolēni sāks apgūt jau no septembra. Savukārt tiem skolēniem, kuri jau iesākuši mācīties apvienoto vēstures un sociālo zinātņu kursu, nekas nemainās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
