Ministrijām nav skaidrs, kā palīdzēt tiem afgāņiem, kuriem piedāvāts patvērums Latvijā
Līdz Latvijai atkļuvusi daļa to afgāņu, kuriem Latvija, pateicībā par palīdzību militāro misiju laikā, palīdzējusi izkļūt no Afganistānas. Taču kā viņiem palīdzēt šeit iedzīvoties, tas daudzajām Latvijas līdzatbildīgajām institūcijām rada diezgan lielas galvassāpes. Afgāņu sabiedroto atvešana ir nestandarta pasākums, katrai iestādei ir sava atbildības joma, bet kopēja redzējuma, šķiet, nav nevienam, stāsta TV3 Ziņas.
Noskaidrot, kurš vistiešāk atbild un ir gatavs palīdzēt no Afganistānas uzņemtajiem sabiedrotajiem, TV3 Ziņām nenācās viegli. Atbildīgo pušu daudz, un katra no tām atbildi sniedz stingri savu pienākumu robežās. Viena no iesaistītajām iestādēm ir Ārlietu ministrija.
"Ārlietu ministrijas primārais uzdevums ir sniegt palīdzību un organizēt šo personu nokļūšanu Latvijā. Tas nozīmē saziņas uzturēšanu, sadarbību ar sabiedrotajiem un partneriem, plānot ceļu, kā iespējams nonākt Latvijā," skaidro ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
Lasi vēl – AM portāls: Baltkrievija uz rietumu robežu nosūtījusi speciālo uzdevumu vienību
Ierodoties Latvijā afgāņu sabiedroto nonāk Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paspārnē, jo viņiem jāpiesakas bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanai. Pieteikumu izvērtēšanas kārtība tieši tāda pati kā jebkuram nelegālajam imigrantam – process var ilgt no trim mēnešiem līdz pat pusgadam.
"Runājot par šiem cilvēkiem no Afganistānas, tur jau mums daļa informācijas, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, ir, tādējādi šī procedūra laika ziņā varētu būt nedaudz īsāka," norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Iekšlietu ministrijā nesaskata nepieciešamību mainīt regulējumu, nosakot, ka šo cilvēku iesniegumi jāizskata primāri. Vienlaikus, tā kā palielinājies nelegālo migrantu skaits no Baltkrievijas, tikšot piesaistīti papildspēki no Eiropas Savienības.
"Mēs pašlaik strādājam ar ES patvēruma biroju, lai viņi palīdz mums ar tulkiem un intervētājiem, jo mēs apzināmies, ka mūsu kapacitāte, lai ātri nointervētu un izskatītu patvēruma pieteikumus, sakarā ar pieplūdumu no Baltkrievijas, ir nepietiekoša, un mēs ceram šādā veidā paātrināt izskatīšanas procedūru," skaidro Golubeva.
Ja uzņemtajiem NATO sabiedrotajiem Latvijā nav kāds draugs pie kura uzturēties, viņiem primāri pajumti piedāvā "Muceniekos" – tieši turpat, kur visiem nelegālajiem migrantiem. Ja cilvēks tur palikt negrib, tad nekādu papildu palīdzību viņam valsts nepiedāvā. Arī strādāt šie cilvēki drīkst sākt ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem.
Kamēr nav izskatīts patvēruma pieteikums, palīdzību nevar sniegt arī nevalstiskās organizācijas, kas parasti atbalsta bēgļus. Tas nozīmē, ka pat pusgadu šie cilvēki no valsts nesaņem nekādu atbalstu, lai gan Latvija viņus sākotnēji uzņēma kā sabiedrotos par palīdzības sniegšanu Latvijai. Patlaban, līdz ar nelegālo bēgļu pieplūdumu "Muceniekos", rasta iespēja daļu afgāņu sabiedroto izmitināt dienesta viesnīcā Jūrmalā.
"Tur ir gan baltkrievu pilsoņi, gan arī tie nedaudzie afgāņi, kas mums pašlaik ir, un viņi uzturas Dzintaros, jo "Muceniekos" ir cilvēki, kas ienākuši caur Baltkrieviju un kam ir cita situācija. Mēs cenšamies nodrošināt viņiem atsevišķu uzturēšanos," skaidro ministre.
Vēlāk atbildīgās iestādes gan precizēja, ka to, vai partneri nonāks Dzintaros katrā situācijā vērtē individuāli. Lielākā daļa, palīdzībai pieteikušos afgāņu, sadarbojušies ar aizsardzības sektoru. Ministrs Artis Pabriks šonedēļ atradās komandējumā un nedēļas laikā nerada brīdi komentāra sniegšanai. Arī ministrijā nav nekādu konkrētu piedāvājumu tam, kā palīdzēt sabiedrotajiem iejusties Latvijā un kā nodrošināt viņiem atbalstu mēnešos, kamēr nedrīkst ne strādāt, nedz ir izvērtēts patvēruma pieteikums.
"Pašlaik atbildīgās institūcijas un dienesti jau sniedz palīdzību atbilstoši pastāvošajai kārtībai. Papildus tam veiksim konsultācijas ar Iekšlietu ministriju un citiem iesaistītajiem dienestiem, kādu papildus atbalstu vēl varētu nodrošināt. Vienlaikus jānorāda, ka par to būs nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums," norāda Aizsardzības ministrijā.
Visas iesaistītās puses gan ir apņēmušās sadarboties, cerot piesaistīt arī nevalstisko sektoru un pašvaldības. Patlaban palīdzību no Latvijas cer saņemt 23 afgāņu partneri un viņu ģimenes – kopumā aptuveni 90 cilvēki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
