"Mirdzai piemīt ļoti liels mirdzums." Zane atklāti stāsta, kāpēc oficiāli mainīja vārdu
Mirdza reiz bija Zane. Vienkāršs joks draugu lokā pārvērtās par sajūtu, no kuras vairs negribējās atteikties. Viņa nav vienīgā. Pēdējos gados šādu stāstu kļūst arvien vairāk. Kā liecina statistikas dati, uz pusi pieaudzis gadījumu skaits, kad cilvēki Latvijā izvēlas mainīt savu vārdu vai uzvārdu, meklējot identitāti, piederību vai vienkārši sajūtu, kas saskan ar viņiem pašiem.
Vārds nav tikai formalitāte – tā ir daļa no cilvēka identitātes, ar kuru gribas justies labi. To mainot, likums prasa skaidru motivāciju. Reizēm tieši tas liek cilvēkiem aizdomāties: kas es esmu un kāpēc mani sauc tieši tā?
Mirdza piedzima kā Zane, bet tagad visbiežāk sevi dēvē par Mirdzu. Arī pasē nu jau kādu laiku ir divi vārdi – Zane Mirdza.
Vaicāta, kā nonāca līdz vārdam Mirdza, viņa stāsta, ka bijusi draugu kompānijā. Viens no puišiem visas meitenes saucis par Mirdzām. "Man bija 20 gadu. Man ļoti nepatika, jo tas atgādināja omīšu vārdu. Es bozos par to, bet neviens manus protestus neņēma vērā. Un tad kaut kā tas iegāja. Tad iepazinos ar savu vīru, kurš mani ģimenes priekšā stādīja kā Mirdzu," atceras Mirdza.
Pavisam atteikties no Zanes negribējusi. Tas tomēr vecāku dotais vārds un viņi turpina meitu saukt šajā vārdā. Tomēr gadiem ejot, aizvien vairāk ir sajūta, ka iekšējais stāvoklis atbilst Mirdzai.
"Zane saistās ar studiju gadiem, jautrību un jaunību. Bet Mirdzai piemīt ļoti liels mirdzums, kas man nepieciešams, kas papildina Zani. Zemessardzē man ir izdots ierocis. Man ir draugi, biedri, kas ieročus sauc dažādos vārdos. Bet es zemessardzē esmu Mirdza un ierocis mans ir Zane. Tā mēs tur divatā mācāmies aizstāvēt Latviju."
Tieslietu ministrijas statistika liecina, ka pēdējos gados uz pusi pieaudzis to lietu skaits, kad cilvēki maina savus vārdus un arī uzvārdus. Ja vēl pirms pieciem gadiem Tieslietu ministrijā ik gadu nonāca tūkstoš lietu par uzvārda un vārda maiņu, tad tagad tie ir aptuveni 2500. No tiem teju 20% gadījumu cilvēki maina savus vārdus.
"Ir dažādi pamatojumi, kāpēc cilvēks grib mainīt vārdu. Kādam nepatīk vecāku dotais, kādam tas ir specifisks un sarežģīts ar garumzīmē, un cilvēks mācās, strādā ārvalstīs, un vārdu grūti lietot. Tas cilvēkam rada diskomfortu."
Netrūkst arī gadījumu, kad savam vārdam pievieno kristīto, vai tieši pretēji – no viena vārda atbrīvojas. Līdzīgi ir arī ar uzvārdiem. Kaut arī pirmajā brīdī var šķist, ka ar to saskaras vienīgi sievietes, kuras pēc kāzām pāriet vīra uzvārdā, tas ir tikai viens no uzvārda maiņas iemesliem, turklāt – ne biežākais.
"Visbiežāk grib iegūt dzimtas uzvārdu augšupējā līnijā. Tuviniekiem, omei, vectēvam bijis šāds uzvārds un cilvēks vēlas dzimtu turpināt. Ja cilvēkam esošais uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, tad var izvēlēties tādu, kas nav bijis nekad ne viņa, ne tuviniekiem, bet tad šādā gadījumā jāpamato, ka esošais apgrūtina uzvārda lietošanu un ka izvēlētais atvieglos."
Lielākajā daļā gadījumu lūgums mainīt uzvārdu tiek akceptēts. Taču gadās arī noraidījumi. Piemēram, persona uzvārda maiņas laikā ir sodīta, un sodāmība nav dzēsta, vai arī cilvēks vēlas iegūt uzvārdu, kura rakstība neatbilst latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
