Muižniece: Vidusskolas diploms nevar būt ar nesekmīgu vērtējumu

Pašlaik, skolēnam nopelnot vienu balli eksāmenā jeb 5% vērtējumu, tiek izsniegts atestāts, kas, pēc ministres domām, ir nepieņemami. Muižniece klāstīja, ka ir paredzēts trīs gadu laikā pakāpeniski palielināt eksāmena nokārtošanas slieksni no 5% uz 20%.

Viņa skaidroja, ka izmaiņas tiks veiktas, lai veicinātu absolventu iegūtās izglītības kvalitātes atzīšanu arī citās valstīs. Tāpat 5% eksāmena vērtējuma slieksnis nemotivējot skolēnus aktīvi piedalīties mācību procesā.

Ministre atzina, ka Covid-19 pandēmija neietekmēs plānus pakāpeniski palielināt eksāmenu nokārtošanas slieksni, jo ir saskatāms, ka neatkarīgi no pandēmijas nav izteiktas atšķirības eksāmenu rezultātos.

Būtisks instruments skolu kvalitātes uzturēšanā esot skolu mācību procesa norite valsts valodā. Prasību nodrošināšanu kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Ministre raidījumā atgādināja, ka nesen ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pārrunāts plāns atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas skolās. Pēc viņas paustā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts skolās kā otrā svešvaloda jāmāca tieši kāda no ES dalībvalstu valodām. Kā trešo svešvalodu varēs izvēlēties ne ES valstu valodu – krievu, arābu, japāņu vai citu.

Lēmums par otrās svešvalodas maiņu tiek skaidrots ar to, ka tas cels izglītības procesa kvalitāti un padarīs bērnus konkurētspējīgus Eiropā. Tomēr ministre uzsver, ka šī reforma nenotiks ātrāk par 2030. gadu, jo pašlaik, it īpaši valodu skolotāju trūkuma dēļ, to nav iespējams panākt.