Mūžam jauni? Latvijā rosina par jauniešiem uzskatīt cilvēkus līdz 30 gadiem

Pašlaik Latvijā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. TV3 uzrunātajiem cilvēkiem domas par vecuma robežu palielināšanu dalās.
"Jaunietis ir līdz 21, 20. Nu nē, 25 tas jau ir maksimums. Es domāju 21…26 [gadu vecumā] jābūt atbildīgam, kāds tur vairs jaunietis – pieaudzis cilvēks un jādomā ar galvu," saka Elga.

Savukārt Lauris norāda: "Kāpēc ne? Man liekas, ka sen jau ir līdz 35. [TV3 Ziņas: Kāpēc tā šķiet?] Eiropa noveco, drīz, man liekas, puse būs pensijas vecumā, tā kā mūžam jauni."

OECD un Pasaules Bankas dati liecina, ka jaunieši Eiropā arvien ilgāk paliek izglītības sistēmā un bieži uzsāk patstāvīgu dzīvi tikai pēc 25 gadu vecuma, tā saka grozījumu iniciatore, partijas Progresīvie pārstāve Antoņina Ņenaševa.

"Jauniešu diemžēl nepaliek vairāk, viņi paliek tikai mazāk, līdz ar to skaitliski mēs saprotam, ka mums arvien vairāk jāiegulda jauniešos, iespējams, ilgāk, lai mēs dabūtu beigās to kvalitatīvo, produktīvo, negribētu teikt, darbaspēku, bet pilsoni, iedzīvotāju, patriotisku un ar spējām integrēties darba tirgū."

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvā jaunietis likumā definēts no 14 līdz 29 gadu vecumam – tur viņam pienākas vairāk sociālo pakalpojumu, savukārt Igaunijā, kur jaunietim sniedz papildu atbalstu talanta attīstībai un interešu izglītībai – no 7 līdz 26 gadu vecumam. Arī Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle uzskaita papildu labumus, kurus cilvēks teorētiski var zaudēt pēc 25 gadu vecuma.

"Līdz ko tu izkrīti no šīs jauniešu vecuma kategorijas, tu nevari piedalīties lielākajā daļā projektu, ko organizē mūsu organizācijas. Tas pats jautājums par finansējumu, par dalību projektos, aktivitātēs, kur tu vari piedalīties, ja tu esi šajā jauniešu kategorijā," saka Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle Elizabete Heinsone.

Izglītības un zinātnes ministrija šajā jautājumā ir piesardzīga.

"Es teiktu, ja tiek pārskatīts vecums, tad ir jāsaprot, kas ir tā jauniešu vecuma kategorija, kurai ir nepieciešams vislielākais papildu atbalsts pārejai uz pieaugušo dzīvi, un kāds tieši tas atbalsts ir nepieciešams, jo mēs šobrīd neesam pētījuši vajadzības vecumā no 26 līdz 30 gadiem, lai mums būtu gatava atbilde uz šo jautājumu," norādīja Politikas un iniciatīvu departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe.

Likuma grozījumu projekts vēl tiek skatīts Saeimas Izglītības komisijā, un gala lēmums par to varētu būt gaidāms nākamā gada sākumā.