Nākamgad suņus nevarēs turēt pie ķēdes; kinologam bažas par kontroli

Likuma grozījumiem būtu jāstājas spēkā 2024. gada gada 1. jūlijā gan paredzēts pārejas periods. Proti, ķēdē turēt vairs nedrīkstēs suņus, kas dzimuši pēc šā gada 31. augusta.

Savukārt seniorus, kuri piesieti pavadījuši visu dzīvi, brīvē varēs arī nelaist.

Grozījumiem stājoties spēkā, par dzīvnieku turēšanu pie ķēdes būs paredzēta arī administratīvā atbildība. Kontroli uzticētu Pārtikas un Veterinārajam dienestam, kā arī pašvaldības policijai.

Neviens patlaban nevar skaidri pateikt, cik daudz suņu Latvijā savu ikdienu pavada nevis laiski skrienot apkārt, bet visu dzīvi – piesieti dažus metrus garā ķēdē. Zemkopības ministrijā lēš – šādu dzīvnieku skaits nav mazs.

Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa norāda, ka šobrīd kā alternatīvs risinājums ir suns, kas palaists vaļā, vai kas atstāts voljērā. "Ievietojot suni voljērā, īpašniekiem jāsaprot, ka tāpat viņam nepieciešamas ir fiziskās aktivitātes un pastaigas. Nevar suni noņemt no ķēdes, ielikt voljērā un nedomāt par suņa labturību un aizsardzību," teic ministrijas pārstāve.

Vaicāta, kā tiks kontrolēta dzīvnieku labpturības prasību ievērošana, Mediņa norāda, ka tā būs vienkārša. Atbildīgie dienesti šai procesā reaģēšot arī uz sūdzībām.

"Un tā kā kontrole tiek veikta gan uz sūdzību, gan, ja ir aizdomas par normatīvo aktu neievērošanu, tad tas būs ļoti labi izkontrolējams. Tiks nolasīts sunim ievadītais mikročips un, datu bāzē pārbaudot šī suņa vecumu, ļoti labi varēs izkontrolēt, vai tas suns ir dzimis līdz 2023. gada 31. augustam," sola ZM pārstāve.

Kinologs Ivo Svenne, lai gan uzskata, ka nevienu suni nedrīkst turēt mūžīgās važās, saka, ka pārējas periods ir atbalstāms. Esot grūti paredzēt, kā uzvedīsies dzīvnieks, kurš citādu dzīvi, kā vien pie ķēdes nezina.

"Viņš ir tā kā cietumnieks. Daži cietumnieki pēc tam nokļūstot brīvībā rehabilitējas un iekļaujas sabiedrībā un daži nē. Tāpat ir ar suņiem," vērtē kinologs.

Svenne arī bažījas, cik veiksmīga būs noteikumu ievērošanas kontrole. Viņaprāt, dienestiem trūkst kapacitātes, lai katru pie ķēdes esošo suni pārbaudītu. Tāpat aizvien netrūkst dzīvnieku, kuriem šādu mikročipu nemaz nav.

"Caur čipiem vai kā, es nezinu vai tas darbosies. Nevar lauku reģionos to visu nokontrolēt, ir jāmaina cilvēku domāšana. Es uzskatu, ka ar pašu saimnieku kaut kas nav kārtībā, ja viņš suni pieliek pie ķēdes. Tas jau rāda cilvēcisko pusi," spriež kinologs.

Jāpiebilst, ka iecerētājos likuma grozījumus plānots atrunāt, kādos gadījumos dzīvnieku turēšanas pavadā ir pieļaujama. Piemēram, aizvien suni drīkstēs piesiet uz brīdi, kamēr saimnieks iepērkas veikalā.