Nākamgad vidusskolēniem jāsāk apgūt Valsts aizsardzības mācību, taču šobrīd daudz neskaidrību par ieviešanu
Jau nākamgad septembrī visiem vidusskolēniem Latvijā būs jāsāk apgūt Valsts aizsardzības mācība. Tomēr šīs programmas ieviešana skolu programmā nerit tik gludi, kā daudzi vēlētos. Starp Izglītības ministriju un Jaunsardzes centru, kurš jauno priekšmetu ievieš, radušās domstarpības par to, cik plaši jauno kursu būtu jāiekļauj mācību saturā.
Rīgas Valsts tehnikums ir viena no izglītības iestādēm, kurā Valsts aizsardzības mācība jau vairākus gadus ieviesta, kā pilotprojekts. Šīs prasmes skolā apgūst ap 700 audzēkņu, mācībām veltot vienu dienu mēnesī.
"Ir ļoti interesanti. Mēs atnākam plkst.8.30, mums viss notiek līdz trijiem, astoņas stundas sanāk, un tad mēs darām to, ko tajā dienā iemācīties paredzēts. Tas noder vispār, jebkurā brīdī kaut kas var notikt. Un mums ir vismaz pamatzināšanas," saka Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis Kalvis Olavs.
Savukārt audzēknis Igors Šakirovs saka: "Es vērtētu to 10 no 10, jo jauniešiem ir jāmāk aizsargāt savu valsti, savus tuvos. Un Valsts aizsardzības mācība māca ne tikai šaut, orientēties , bet tā ir arī patriotisma stunda."
Likumā rakstīts, ka no nākamā gada 1. septembra šādas nodarbības obligātas būs jau visās vidusskolās, taču aizvien ir nav skaidrības par praktisko pusi un to, cik plaši šo kursu iekļaus izglītības saturā.
Sākotnējā bija iecerēts, ka jaunieši šīs zināšanas apgūst 140 stundu garā kursā, to sadalot trīs blokos – militārās iemaņas, noturība krīzes situācijās un pilsoniskais patriotisms. Izglītības ministrija gan šādam piedāvājumam pretojas – tik lielu mācību daļu tikai valsts aizsardzības mācībai, atvēlēt nevarot un uzstāj uz saīsinātu – 112 stundu kursu.
"Ir jāsaprot, ka standartā un arī skolēnu slodzē ir noteikts stundu skaits, ko var iekļaut. Un viss, kas nāk klāt, tas rada zināmas problēmas, lai skolas to varētu īstenot. Un arī šo 112 stundu iekļaušana nav vienkārša, tiek meklēti dažādi risinājumi, kā to varētu izdarīt. Un, kā zināt, viens no risinājumiem, ko neatbalstīja ne sabiedrība kopumā, ne tas bija iespējams, bija stundu samazināšana sportā."
Tāpat nepopulāra esot ideja uz Valsts aizsardzības mācības rēķina pagarināt mācību gadu. Jaunsardzes centrā norāda – piedāvātās 112 stundas nozīmē, ka jauniešiem vairs nebūs iespējas apgūt visu iecerēto. Vēl vairāk – šāds kursa apjoms esot pat tuvu tam, ka sāk zust Valsts aizsardzības mācības priekšmeta jēga, kā tāda.
Aivis…10:53 – 11:02…..Tad mēs pilnībā svītrojam divus moduļus, kas ir patriotisms un noturīgums krīzes situācijās un daļu no militārā moduļa…….10:00- 10:18….Ja mēs vēl pērkam IZM piedāvājumu, ka patriotismu var mācīt citos priekšmetos, tad noturību krīzes situācijās un militārās zinības un iemaņas, piedodiet man, bet nav spējīgs neviens cits, izņemot jaunsargu instruktoru pasniegt….
Jaunsardzes centram arī valda bažas, ka skolas pašas nespēs skolēniem pietiekamā līmenī mācīt arī patriotismu. Tur uzskata, jauniešiem jāprot ne tikai lietot ieroci vai prast savu valsti aizstāvēt. Tik pat svarīgi ir tas, lai viņš to tiešām vēlētos.
"Lai ne tikai jaunietis mācētu karot, bet arī, lai viņš saprastu, kurā pusē ir jākaro, tātad, lai viņš būtu patriots. Un līdz ar to mēs ļoti skeptiski skatāmies uz šīs mācības moduļu nogriešanu vai pārvirzīšanu uz citiem priekšmetiem. Lai beigās nav tā, ka mēs iemācām karot, bet tam cilvēkam sirds nav īstajā vietā. Tad varbūt mēs pat vairāk ļaunuma būsim izdarījuši," norāda Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs.
Valsts izglītības satura centrā gan uzskata, skolas būs spējīgas ne-militārās zināšanas skolēniem nodrošināt un atbildība par to būs iestāžu direktoriem. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns pauž – šis ir kārtējais gadījums, kur pati ministrija nav izpildījusi savu mājasdarbu, tādēļ nastu atkal būs jāiznes skolu direktoriem.
"Šim mājasdarbam bija jābūt jau pirms trim gadiem. Atkal kārtējā reize, kur mēs pēdējā brīdī viss kaut ko ņemamies. Tā direktoru grupa, kura radoši un proaktīvi jau savu mājasdarbu ir izdarījuši, ir malači un viņi neiespringst pagaidām tik ļoti, bet lielākā daļa vidusskolu un arī neliela daļa tehnikumu, ir nobažījušies."
Arī Jaunsardzes centrā pauž – Izglītības ministrija mājasdarbu nav izpildījusi. Ja Valsts aizsardzības mācība, domājot par nākotni, būtu iekļauta "Skola 2030" saturā, ko izstrādāja jau zinot pat jauno priekšmetu, šobrīd šādu diskusiju vispār nebūtu.
Rūdolfs Krieviņš
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
