Nākotnē lauki draud kļūt par elitāru vietu, kur dzīvos tikai turīgākie, brīdina sociologs

"Pilsētā skola būs pieejama tepat tuvumā, bet laukos mēs nespēsim nodrošināt tādu pašu kvalitāti kā pilsētā. Būs jāsāk domāt, kur kurš dzīvo. Attālie lauki kļūs par vietu, kur dzīvot varēs tikai tie, kuri varēs to atļauties, un cilvēkiem tur pašiem būs jānodrošina visas ērtības ar saviem līdzekļiem," uzsver Grīviņš, sakot, ka attālie lauki draud kļūt par elitāru vietu.

Viņš norāda, ka gan Latvijā, gan citur Eiropā lielākais izaicinājums laukiem ir depopulācija. "Cilvēki aizbrauc, un rodas jautājums, kā salāgot to, ka cilvēku skaits sarūk, bet vienlaikus jāsaglabā pakalpojumi tādā kvalitātē, lai cilvēkiem laukos būtu labi dzīvot," viņš skaidro.

Lai arī pandēmijas laikā daudz runāts par cilvēku pārcelšanos uz laukiem, Grīviņš atzīmē, ka tās ir atsevišķas veiksmes pilsētas, kā Cēsis vai Kuldīga, bet Latvijas kontekstā tos nevaram saukt par laukiem: "Mēs bieži domājam, ka pilsētai un laukiem nav saistības, bet patiesībā tās ir cieši saistītas. Lauki ir vieta, kur top pārtika, kur rodas darbavietas, un arī pilsētniekiem ir jādomā par laukiem," viņš norāda.

Pētnieki kongresā Rīgā diskutēs par pārtikas un lauksaimniecības nozīmi, digitalizāciju, depopulāciju, kā arī par to, kā veidot iekļaujošus laukus, kuros cilvēki justos labi un gribētu palikt dzīvot.

Grīviņš uzsver, ka, domājot par lauku nākotni, jautājums būs par to, vai un kā sabiedrība spēs nodrošināt pakalpojumus un dzīves kvalitāti arī attālos reģionos, vai arī tie kļūs par vietu, kur varēs dzīvot tikai tie, kuriem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai paši nodrošinātu transportu, internetu un citus ikdienas pakalpojumus.

"Laukos būs jāspēj dzīvot, zinot, ka ne viss būs pieejams tāpat kā pilsētā, un tas nākotnē padarīs attālos laukus par elitāru izvēli," brīdina sociologs.