"NATO vienmēr jābūt spēcīgākai nekā Krievija," Graube liek lielas cerības uz samitu Hāgā

Graube akcentē, ka samits notiek uz pilna mēroga kara un trausla pamiera fona. "Ir daudz nezināmo, tas ir izdabāšanas samits, kurā varbūt golfa spēles rezultāts var ietekmēt nopietnu rezultātu," vērtē bijušais NBS komandieris un fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs.

Graubes ieskatā, pozitīvākā samita daļa ir iecerētā vienošanās par to, ka NATO dalībvalstis aizsardzībai atvēlēs 5% iekšzemes kopprodukta (IKP). "Jūsu pieminētie 5%, tas, manuprāt, ir tā pozitīvākā daļa, par ko šajā samitā lēmumi tiks pieņemti. Viena Spānija diezin vai spēs izjaukt medus mucu ar vienu darvas pilienu. Arī Spānijā ir piekāpīgākas balsis. Ja arī ne 5%, katrā ziņā tuvosies lielākiem tēriņiem valsts aizsardzībai. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums gan NATO vienotības izpratnē, kā arī NATO spēju izpratnē," norāda Graube.

Raimonds Graube

bijušais NBS komandieris, fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs

"Es tādu vienkāršu aprēķinu veicu. Apmēram 1% Vācijas kopprodukta palielināšana gadā [atvēlēšana aizsardzības tēriņiem], tas būtu apmēram ap 40 miljardiem eiro. Nav precīzi, taču cipari rāda šo summu nozīmīgumu un plānoto ieguldījumu nozīmīgumu NATO attīstībā un drošībā."

Graube, vaicāts, vai NATO spēj palielināt savu kapacitāti tik lielā mērā, lai atturētu Krieviju, atsaucās uz NATO militārās komitejas iepriekšējo priekšsēdi, admirāli Baueru. "Viņš teica, ka mums vienmēr jābūt spēcīgākai nekā Krievija," pauž Graube. Viņaprāt, tādam arī jābūt NATO alianses uzdevuma definējumam.

Šobrīd militārajā industrijā viena no problēmām ir konkrētu pasūtījumu iztrūkums, vērtējot drošības situāciju Eiropā, norāda bijušais NBS komandieris. Lai gan izskan apņemšanās par militārā aprīkojuma iegādi, tomēr konkrētu lēmumu nav. "Tāpēc tas ir ļoti nozīmīgi. Lēmums [palielināt katras NATO valsts tēriņus aizsardzībai līdz 5% no IKP] nes līdzi sev šo rezultatīvo daļu. Tas man rada pārliecību, ka Eiropas ekonomika ir spēcīga. Te ir runa par Vāciju, Franciju, par Itāliju, par Lielbritāniju, par ļoti militāri attīstītām industriālām valstīm, kur jaudas var attīstīt ļoti strauji," akcentē Graube.

Hāgas samitā būtisks lēmums varētu tikt pieņemts arī par NATO spēju attīstības koordināciju, tas nozīmēšot, ka katrai valstij nav jāattīsta visas spējas, bet notiek savstarpēja koordinēšanās. "Koordinēti iepirkumi. Latvija nebūtu pilnīgi autonoma. Daudzas lietas notiktu sadarbībā ar citām valstīm, atkarībā no tā, kas tiks izlemts. Skaidrs, ka ir jākompensē ASV iespējamais iztrūkums, lai nenonāktu pilnīgā atkarībā no ASV un nebūtu jāpielabinās Trampam," norāda Graube.

Vērtējot situāciju Ukrainā, Graube uzsver, ka te ir svarīgi ne tikai ASV modernie ieroči, bet arī izlūkošanas sistēmas, satelīti: "Ja ASV tomēr nedod ieročus, vismaz par Eiropas paredzētajiem līdzekļiem Ukrainas atbalstam viņi tos varētu iegādāties."

Vienlaikus Graube arī atgādina, ka katrai valstij ir pienākums pašai nodrošināt minimālās pašaizsardzības spējas. Tostarp arī Latvijai. "Spēja reaģēt, spēja noturēt aizsardzību zināmu laika periodu," uzsver Graube, un atgādina, ka Madrides lēmumi liecina, ka NATO ātrās reaģēšanas ātrums ir no diennakts līdz pat trijām un piecām diennaktīm, atkarībā no militārā spēka veida, piemēram, sauszemes spēku pārvietošana, tā prasa vairāk laika.