Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē norāda, ka tam ir vairāki iemesli.
"Jāņem, protams, vērā gan pandēmija un tas, ka ir klienti, kuri nolemj nogaidīt ar iesniegumu iesniegšanu un arī pārbaužu kārtošanu. Vēl jāņem vērā, ka šis pakalpojums pieejams kopš 1995. gada. Un ļoti daudzi cilvēki, kas ir vēlējušies iegūt pilsonību, to jau ir izdarījuši
Taču dati arī liecina, ka šķērslis iegūt pilsoņa pasi daudziem ir nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Valodas prasmes pārbaudījumu spējuši nokārtot 56% pretendentu.
Lai palīdzētu labāk sagatavoties eksāmeniem, pirms pusgada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir ieviesusi elektronisku rīku, kas ļauj pārbaudīt savas zināšanas. Pārvaldē stāsta, ka to izmēģinājuši 26 000 cilvēku.
"Šo e-rīku var izmēģināt jebkurā vietā, kur ir internets, jebkurā diennakts stundā – sev ērtā laikā un vietā var trenēties. Tur var arī ierunāt himnu. Pārbaudīt savu izrunu. Un programma pretī atspoguļo, vai tas ir izdarīts korekti. Tā ir ļoti laba iespēja tiem, kas vēlas patrenēties, lai sagatavotos."
Tikmēr Saeimas opozīcijas deputāte Regīna Ločmele uzskata, ka ir jāpaplašina iespējas apgūt latviešu valodu, kursiem atvēlot ne vien pašvaldību, bet arī valsts finansējumu.
"Valsts budžetā nav paredzēta nauda latviešu valodas apgūšanai tiem cilvēkiem, kuriem tas būtu nepieciešams, – neviens centa nav paredzēts latviešu valodas attīstībai. Viss ir atstāts pašvaldību ziņā. Diemžēl šī politika, manuprāt, ir tuvredzīga. Jo mums ir jāsaprot, vēlreiz pasvītrošu, ka tas ir valsts drošības jautājums," uzskata Saeimas deputāte Regīna Ločmele ("Saskaņa").
Savukārt Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Andrejs Judins ir pārliecināts, ka problēma ir pilsonības pretendentu motivācijas trūkumā, nevis latviešu valodas apmācības sistēmā. Un vienīgās izmaiņas, par ko spriež Saeimā, ir atvieglojumu ieviešana cilvēkiem ar disleksiju jeb grūtībām lasīt vai rakstīt.
"Tie, kas ir motivēti, viņi mācās un būtībā izmanto visas iespējas valodas apguvei. Es nedomāju, ka mēs varam atrisināt problēmu vienkārši ar kursiem. Dzīvojot sabiedrībā, cilvēkiem ir jālieto valsts valoda, lai viņi būtu integrēti, jo citādāk nevar būt. Tāpēc, atklāti sakot, es neredzu pamatu kaut ko mainīt. Atslēgas instruments, manuprāt, ir komunikācija un ikdienas valodas lietošana."
Latvijas pilsonībā kopš 1995.gada naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 148 261 persona, bet nepilsoņa statuss ir nepilniem 200 000.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
