Naudas trūkuma dēļ Latvijas speciālās skolas nezina, kā noslēgt mācību gadu

Aleksandrovas pamatskolas direktore stāsta, kā izglītības iestāde cenšas ietaupīt līdzekļus. Viens no veidiem – skolas dārzs. Tajā audzē dārzeņus, ko vēlāk ceļ bērniem galdā, tādējādi tiekot samazinātas izmaksas par produktu iegādi.

Palīgā nāk arī labdarības organizācijas, kas sagādā dažādas lietas. Taču kopējo situāciju tas neatrisinot.

Latvijas speciālo izglītības iestāžu saimnieciskās darbības finansēšanai, mācību procesa plānošanai un modernizācijai līdzekļu trūkst.

"Mēs dikti taupām. Mēģinām izdzīvot, bet šobrīd ir tāda situācija, ka malku vairs nevaram nopirkt," stāsta skolas grāmatvede Lilija.

"Nav tādas sfēras, kur mēs netaupītu. Bet mums gribas nevis izdzīvot, bet dzīvot. Tas būtu sauklis visām skolām," piebilst Aleksandrovas pamatskolas direktore Anita Malinovska.

Patlaban Latvijā ir 39 speciālās izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām. 24 skolu direktori ir apvienojušies un uzsākuši sarunas ar Izglītības ministriju par finansējumu.

Anita Malinovska

Aleksandrovas pamatskolas direktore

"Skolām pietrūkst naudas, jo nav pārskatītas uzturēšanas normas uz vienu audzēkni kopš 2007. gada. Kopējais cenu pieaugums – salīdzinot ar 2007. gadu, pacēlies par 92%, bet skolām nav pielikta neviena kapeika, neviens centiņš."

Pēc direktores teiktā, 87 % no piešķirtajiem līdzekļiem skola novirza darba algām, atlikusī summa paliek saimnieciskā darba uzturēšanai. Pērn decembrī samazinātas arī štata vietas, bet nu jau vairs nav kur.

"Esam griezušies Izglītības un zinātnes ministrijā, ko darīt šādā situācijā? Viņi mums ieteica, no vasaras mēnešiem daļu finansējuma pārcelt uz februāri, martu un aprīli. To esam izdarījuši. Mums tika dots solījums, ka 2024. gada martā saņemsim atbildi, kā tiks risināts jautājums, bet nav ne ziņas ne miņas – vai tiks paaugstināts iztikas minimums uz vienu audzēkni vai netiks. Vienaldzība, vistīrākā vienaldzība," sak Malinovska.

Aleksandrovas pamatskolai šogad nepieciešami papildu 60 tūkstoši eiro, citām – lielāka naudas summa.

Pēc izglītības ministrijas apkopojuma, specskolām trūkst finansējums aptuveni 30% apmērā. Un tie ir 6 miljoni eiro papildus jau piešķirtajam 21 miljonam.

"Un tad skolas saka, ka par maz. Tie ir ļoti, ļoti lieli izdevumi," norāda Nellija Repina, Izglītības un zinātnes ministres padomniece.

Situācija ir apzināta, bet, kā saka ministrijā, gluži neesot tā, kā otra puse pasniedz.

Repina stāsta: "Jā, netika pārrēķināta naudas summa par vienu izglītojamo, bet tajā pašā laikā mainīti koeficienti, kas ietekmē gala summu. Pirmo reizi šīs skolas nākušas decembrī. Mēs esam prasījuši papildu finansējumu, bet neguvām atbalstu. Prioritārajos pasākumos ielikām arī pašlaik – nākamajam gadam.

Taču vispirms skolām būtu jāsakārto daudzi citi jautājumi.

Nellija Repina

Izglītības un zinātnes ministres padomniece

"Analizējot skolu darbību, esam konstatējuši, lielas nepilnības un ne vienmēr pamatotus tēriņus. Runājām ar skolām un pašvaldībām, lai to novērstu. Ir skolas ar 85 hektāru platību. Tā ir apsaimniekošana un nauda, ko dodam skolai, izlietota zemes sakopšanai. Ir skolas, kam ir kurinātava. Bet ar to apkurina daļu pašvaldības īpašumu. Līdz ar to svarīgi saprast, vai nauda tiek tērēta jēgpilni."

Saruna ar direktoriem turpināsies. Tikmēr Aleksandrovas pamatskola meklēs risinājumu, kā pabeigt šo un uzsākt nākamo mācību gadu. Tāpēc atbalstu prasīs pašvaldībai.

"Tā ir vesela sistēma, ar visiem ārstu norīkojumiem, jāvienojas kopā, jābūt cipariem un priekšlikumiem. Gribas, lai valsts par to arī padomā," saka Gunārs Upenieks, Krāslavas novada pašvaldības domes vadītājs.

Tikmēr izglītības ministrijā teic, ka ar katru gadu speciālajās skolās bērnu skaits sarūk un šobrīd tajās mācās aptuveni 4050 skolēnu. Plānots, ka nākotnē samazināsies arī šo skolu skaits, jo atsevišķās pašvaldībās tādas ir pa divām un pedagogu skaits ir lielāks nekā pašu bērnu.